Akadēmiskais centrs
Jau trešo reiz, tā Dieviņš licis,
Par rektoru ir Tentels ticis.
Simts gadu laikā LU vadītāja amatu pildījuši gandrīz divdesmit vīri – iespējams, kādam interesanti varētu šķist, ka šo izcilo personu vidū nav bijis nevienas sievietes, citiem – mainīgās rektoru ievēlēšanas un amatā iecelšanas tradīcijas.
Vēlākais rektors, vēsturnieks Augusts Tentelis darbu Latvijas Augstskolā uzsācis īsi pēc tās atvēršanas – 1920. gada martā kļūdams par docentu fakultātē, kura tolaik saucās Valodnieciski filozofiskā, bet gada beigās kandidējot uz profesora vietu – un uzticīgs savai darbavietai un vēstures zinātnei palicis līdz pat mūža galam. Interesanti, ka, saistībā ar kvalificētu mācībspēku trūkumu, 20. gadsimta 20. gados viss, kas bija nepieciešams, lai kļūtu par Latvijas Augstskolas profesoru, bija maģistra vai doktora grāds un akadēmiskā pieredze, kandidātus, kuriem viena vai otra trūka, bieži uzņēma darbā kā docentus.
Zinātnieka, kurš mūsdienās pazīstams arī kā Latvijas vēstures izglītības pamatlicējs, karjera attīstījās strauji – jau 1921. gada pavasarī Tentelis tika ievēlēts par vecāko docentu, bet oktobrī – par profesoru. Augusts Tentelis vairākkārt bijis arī Filoloģijas un filozofijas dekāns, pildīdams šo amatu pamīšus ar Latvijas Izglītības ministra pienākumiem.
1923. gadā Tentelis kā fakultātes pārstāvis sāk darboties Latvijas Universitātes Padomē, vienlaikus būdams arī prorektors studentu lietās rektora Jāņa Ruberta vadībā. Zīmīgi, ka tolaik visas amatpersonas LU tika vēlētas tikai uz vienu gadu un varēja atrasties vienā amatā ne ilgāk kā divus gadus pēc kārtas. Tieši Ruberta pilnvarām beidzoties, 1925. gadā Augusts Tentelis tika ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. Vēl viena interesanta iezīme – atšķirībā no vienbalsīgi ievēlētā Ruberta, par Tenteli bija tikai par vienu balsi vairāk nekā pret viņu.
Augusta Tenteļa darbs rektora amatā iezīmējas ar ļoti strauju universitātes studējošo skaita pieaugumu. 1927. gadā, kad Tenteļa pilnvaras beidzās, LU bija vairāk nekā septiņi ar pusi tūkstoši studentu, bet 1925. gadā, profesoram Tentelim savu rektorātu uzsākot, - vairāk nekā seši ar pusi tūkstoši studējošo. Tāpat Augusta Tenteļa amata termiņā tika risināti jautājumi par Universitātes darba valodu un ārzemju studentiem. Diemžēl veiksmīgi atrisināt neizdevās jautājumu par bijušā Rīgas Politehniskā institūta mantu reevakuāciju no Krievijas.
Kā minēts iepriekš, pēc rektora pilnvaru termiņa beigām, Augusts Tentelis strādājis kā vēstures pasniedzējs un pētnieks, fakultātes dekāns, vairāku grāmatu, no kurām ne visas līdz mūsdienām saglabājušās, autors un Izglītības ministrs. Latvijas Universitātes rektora amatu Augusts Tentelis pildījis kopumā četrus viena gada termiņus – no 1925. līdz 1926. un 1927. gadam, un no 1929. līdz 1930. un 1931. gadam.
Augusta Tenteļa mūžs aprāvies 1942. gada janvārī, profesors, dekāns, rektors un ministrs apbedīts Rīgas Meža kapos.
Sīkākas ziņas par Augustu Tenteli un citiem LU rektoriem iespējams meklēt Latvijas Universitātes Muzeja vēstures kolekcijā, Raiņa bulvārī 19, 411. telpā. Kontakti: muzejs@lu.lv, tel. 67034566.
