Akadēmiskais centrs
LU Muzejs var lepoties ar senām un interesantām dažādu dzīvnieku kolekcijām. Līdz 28.oktobrim tās var apskatīt Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA/Riga International Biennial of Contemporary Art), bet no nākošās nedēļas – piesakoties Krājuma glabātājai Mudītei Rudzītei (mudite.rudzite@lu.lv).
Ievērojamu vietu tajā ieņem gliemju čaulu jeb malakofaunistiskās kolekcijas. Visvairāk jūras gliemju sugu var aplūkot Ādama Butuļa kolekcijā. Ā. Butulis bija ārsts un ievērojams sabiedrisks darbinieks pagājušā gadsimta sākumā. Piedalījies Latviešu izglītības biedrības izveidē un Latvijas Universitātes dibināšanas organizatoriskajos darbos.
Muzeja inventāra grāmatā rakstīts, ka Ā. Butuļa kolekcija saņemta kā dāvinājums 1939. gada 5. maijā. Tāds bijis novēlējums viņa testamentā. Pašlaik ekspozīcijā apskatāmi jūras gliemeži un gliemenes, kopā 1062 eksemplāri no 543 sugām, bet krājumā kopumā ir 4053 eksemplāri. Šāda kolekcija uzskatāmi parāda gliemju faunas sugu daudzveidību pasaulē.
Lielākā Latvijas gliemju faunas kolekcija piederējusi Haraldam Pētersonam. Tā vākta pagājušā gadsimta 20. un 30. gados dažādās vietās Latvijā un arī Ziemeļjūrā. LU Muzeja ekspozīcijā apskatāmas 104 gliemeņu čaulas, kopā septiņas sugas. Lielākā daļa kolekcijas glabājas krājumā, un tie ir kopā 16 228 eksemplāri. Tās ir gan gliemeņu čaulas, 10 līdz 20 centimetru garas, gan pavisam sīki gliemezīši stobriņos un kastītēs. Šī kolekcija joprojām uzskatāma lielāko Latvijas malakofaunas kolekciju.
Visnozīmīgākā zinātniskā vērtība ir Hansa Šleša (Hans Schlesch) kolekcijai. Laikā no 1930. gada 1940. gadam H. Šlešs dāvināja Latvijas Universitātes Sistemātiskās Zooloģijas institūtam gliemju čaulu paraugus septiņos sūtījumos. Kopā 630 paraugi, no kuriem 399 paraugi veido Latvijas un Eiropas gliemju faunas etalonkolekciju, kā arī paraugi no Islandes, Paragvajas, Maltas un Bahamu salām. Šo sugu etalonu izmantošana ir svarīga vēl mūsdienās. H. Šlešs pats bijis Latvijā 1939. gadā un savos pētījumos izmantojis gan paša vāktos paraugus, gan vairāku kolēģu vāktos materiālus. Latvijas gliemju faunas paraugi, ko vācis H. Šlešs, glabājas arī vairākos Vācijas muzejos un Stokholmas valsts muzejā, kurā nonāca lielākā daļa no H. Šleša privātkolekcijas pēc viņa nāves. Kopā 415 paraugi ar norādi – ievākts Latvijā. H. Šlešs aizstāvēja disertāciju un ieguva doktora grādu Latvijas Universitātē (toreiz Rīgas universitātē) 1942. gadā. Tajā apkopota informācija no visiem iepriekšējo gadu pētījumiem par gliemju sugu izplatību Latvijā. H. Šlešam ir arī citi zinātniskie sasniegumi: 1932. gadā kļuvis par Kalifornijas Zinātņu akadēmijas Goda biedru, 1938. gadā ieguvis grādu dabaszinātnēs Dr.scient.h.c. Čikāgā, 1950. gadā Zviedrijas Karaliskajā Zinātņu akadēmijā saņēmis Linneja Medaļu.
LU Muzeja zooloģisko kolekciju krājumā atrodami dažādi retumi. Tādi ir paraugi no Havaju salu gliemežiem. Paraugus vēl jāpēta, jāpārliecinās par sugu noteikšanas pareizību. Līdz šim apzinātas 47 Partula un Achatinella ģinšu sugas. No tām kritiski apdraudētas ir 24, jo tās sastopamas tikai dažās salās no Havaju salu arhipelāga, trīs no tām ir endēmas sugas. Nozīmīgi ir 23 čaulu paraugi, jo sugas ir izmirušas. No tām septiņas vairs nav atrodamas savvaļā, bet nebrīvē vēl saglabājušās.
