LU konference
2025. gada maijā atzīmēsim 100 gadus kopš Latvijas Universitātes (LU) daudzgadīgajam darbiniekam, astronoma Leonida Rozes dzimšanas. Jubilāra darbību LU Astronomiskajā observatorijā vislabāk raksturo tāds Laika dienesta novērojumu instruments kā pasāžinstruments, tāpēc arī šis rīks tika izvēlēts par aprīļa mēneša priekšmetu. Aplūkot pasāžinstrumentu un uzzināt vairāk par Laika dienestu un tā darbību var piesakoties LU Muzeja astronomijas ekspozīcijas apmeklējumam Raiņa bulvārī 19, Rīgā.
1922. gadā, trīs gadus pēc Latvijas Universitātes dibināšanas, tika izveidota Astronomiskā observatorija un viens no tās svarīgākajiem uzdevumiem, neskaitot studentu apmācību, bija pareizā laika noteikšana. Tika organizēts Laika dienests, iekārtota pulksteņu istaba, uzbūvēts pulksteņu pagrabs un novērojumu paviljons. Jau no 1925. gada dienests sāka pilnvērtīgi darboties un nodrošināja valsts iestādes ar pareizo laiku.
Pasāžinstruments ir viens no svarīgākajiem laika dienesta instrumentiem, un lai observatorija varētu pilnvērtīgi strādāt, tika iegādāti vairāki eksemplāri. 1924. gada rudenī LU Astronomiskā observatorija iegādājās firmas Sartorius Werke pasāžinstrumentu par 2410 latiem ar 53 mm objektīvu un 630 mm fokusa attālumu, ražotu Vācijā, Getingenē. [1] 1929. gadā par 8525 Vācijas markām nopirkts Askania Werke pasāžinstruments ar objektīva diametru 70 mm un fokusa attālumu 650 mm, ražots Vācijā, Berlīnē. [2] Abi instrumenti saglabājušies un aplūkojami LU Muzeja astronomijas ekspozīcijā. Trešais pasāžinstruments – tā sauktais lielais Heide, kas ražots Vācijā, Drēzdenē, firmā Gustav Heyde, diemžēl nav saglabājies. [3]
Universitātes pagalmā vai uz jumta nebija pietiekami stabilas pamatnes instrumentu novietošanai, tāpēc 1926. gadā observatorija uzsāka novērošanas paviljona būvniecību. Vietu atrada turpat netālu kanāla malā – pietiekoši tālu, lai apkārt esošās ēkas neaizsegtu skatu uz debesīm, bet arī pietiekoši tuvu, lai varētu novilkt kabeli un savienot paviljonu ar pulksteņu istabu LU ēkā. Paviljons bija ērti atverams – tas bija novietots uz sliedēm, kas ļāva abas puses atbīdīt uz sāniem. Uz dziļi zemē ieraktiem, stabiliem pamatiem tika uzmūrēti divi stabi. [4] Uz lielākā bija uzstādīts Heides pasāžinstruments, uz mazākā, apaļā staba, pēc vajadzības novietoja mazākus instrumentus, visbiežāk – Askania Werke pasāžinstrumentu.
Kā tad darbojās pasāžinstruments un kā ar tā palīdzību noteica precīzo laiku? Ar pasāžinstrumentu novērotājs sekoja, kā zvaigzne pārvietojas instrumenta redzeslaukā, un reģistrēja laika momentu, kad zvaigzne šķērso debess meridiānu. Tomēr ar vienkāršu slēdža nospiešanu, cilvēka reakcijas kavēšanās dēļ, kļūda būtu pārāk liela. Tāpēc izmantoja speciālu ierīci – mikrometru, kas apvienots ar okulāru. Okulāra redzeslaukā atradās kustīgs pavediens, ko pārvietoja ar mikrometrisko skrūvi. Novērotājs grieza skrūvi, lai pavediens nepārtraukti sekotu zvaigznei, bet mikrometrs ik pēc dažām sekundēm noslēdza elektriskos kontaktus, noraidot elektriskos signālus uz hronogrāfu. Jo lielāka bija precizitāte, ar kādu novērotājs sekoja zvaigznei, jo mazāka bija laika mērījuma kļūda. [5]
Lai izslēgtu citas pasāžinstrumenta darbības neprecizitātes, laiku reģistrēja abpus debess meridiānam, pa starpu instruments bija “jāapgriež asīs”. Nolasīja precīza līmeņrāža rādīto slīpumu un veica noteiktu zvaigžņu novērojumus, lai aprēķinātu instrumenta vērsumu (azimutu).
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas Valsts universitātē (LVU) atjaunoja laika dienesta darbību, bet sākotnēji pulksteņa korekcijas noteica tikai pēc radio signāliem. 1947. gadā izstrādāja jaunu plānu, kas paredzēja gan precīzā laika glabāšanu un laika signālu noraidīšanu iestādēm, gan arī precīzā laika noteikšanu, veicot novērojumus. Gada laikā tika izremontēts novērojumu paviljons, savesti kārtībā instrumenti un veikti pirmie novērojumi, noteiktas pulksteņu korekcijas.
Kopš 1957. gada viens no novērotājiem bija jaunais observatorijas darbinieks Leonids Roze. Vēl arvien tika lietots vecais Askania Werke pasāžinstruments, novērojot ar vizuālo metodi, un Riefler pulksteņi, kas bija saglabājušies no pirmskara laikiem. Lielais Heides pasāžinstruments deva nekvalitatīvus attēlus, tāpēc to neizmantoja. Novērojumi notika aptuveni 60 naktis gadā, vienā naktī novēroja vidēji 10 zvaigznes, līdz ar to katru nakti ieguva vienu pulksteņa korekciju. Salīdzinājumā ar citām Padomju Savienības laika dienesta stacijām, LVU laika dienesta aparatūra bija sliktāka, bet iegūtie rezultāti – labāki. [6]
1958. gada septembrī LVU Astronomiskā observatorija saņēma Ļeņingradā izgatavoto pasāžinstrumentu APM-10 ar objektīva diametru 10 cm un fokusa attālumu 100 cm, tā vērtība bija 206 tūkstoši rubļu. [7] Sākotnēji APM-10 uzstādīja kanālmalas paviljonā, un veica izmēģinājuma novērojumus, bet kad uzbūvēja satelītu novērošanas staciju LVU Botāniskajā dārzā, laika dienesta galvenie instrumenti pārcēlās uz Pārdaugavu. Pasāžinstruments APM-10 ir saglabājies, taču lielo gabarītu dēļ neatrodas LU Muzeja kolekcijā, bet kādreizējā darba vietā – satelītu novērojumu stacijā.
Laika dienestā Leonids Roze nostrādāja 35 gadus, veicot regulārus novērojumus ar pasāžinstrumentu un zinātniskos pētījumus par precīzā laika noteikšanu. Muzejā glabājas L. Rozes disertācijas manuskripts, kas veltīts laika novērojumu specifikai: "Zvaigžņu cauriešanas fotoelektriskās reģistrācijas metodes izpēte, to ieviešot LVU Laika dienestā". 1969. gadā viņš aizstāvēja disertāciju un ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu. [8]
[1] CM784, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Astronomiskās Observatorijas inventāra žurnāls, 22., 43. lpp.
[2] CM784, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Astronomiskās Observatorijas inventāra žurnāls, 33. lpp.
[3] CM784, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Astronomiskās Observatorijas inventāra žurnāls, 9. lpp.
[4] CM882 Novērojumu paviljona celtniecība.
[5] Vilks. I. (2024) Astronomija Latvijā 20. gadsimtā. I daļa. LU Akadēmiskais apgāds: Rīga (98–101 lpp.)
[6] Vilks. I. (2024) Astronomija Latvijā 20. gadsimtā. I daļa. LU Akadēmiskais apgāds: Rīga (263–269 lpp.)
[7] CM2926 LVU Astronomiskās observatorijas inventāra saraksts, pieņemšanas-nodošanas akti, 1947–1958. gads.
[8] CM1700 Roze. L. Zvaigžņu cauriešanas fotoelektriskās reģistrācijas metodes izpēte, to ieviešot LVU Laika dienestā. Disertācijas manuskripts.
