MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Latvijas Universitātes aptiekas priekšmeti

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļa
Jau 1919. gadā, dibinot LU, tika izveidota komisija, kuras mērķis bija Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļas izveide (Vīksna, 1993, 108). Pirmais, kas norādīja pēc šādas nodaļas nepieciešamības bija profesors Eduards Zariņš, kurš arī bija komisijas loceklis (Kuļiņenko, Mauriņa, Lauze, 2014). Komisijā bez profesora E. Zariņa, vēl bija farmācijas maģistrs Eduards Svirlovskis un provizors Mārtiņš Pusbarnieks. Komisija sekmīgi panāca Farmācijas nodaļas izvedi, bet mācības sākās tikai 1920. gadā, jo to sākumu pārtrauca Bermonta uzbrukums (Vīksna, 1993, 108; Kuļiņenko, Mauriņa, Lauze, 2014). Farmācijas nodaļa sākumā atradās kādreizējā LU Ķīmijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 4, bet 1925. gadā pārcēlās uz telpām Baznīcas ielā 5 (Vīksna, 1993, 108).
Kopumā tika izveidotas vairākas katedras - Uztura un baudvielu ķīmijas katedra, Farmakognozijas katedra, Farmācijas ķīmijas katedra un Praktiskās farmācijas katedra. Profesors E. Zariņš gādāja par labāko mācībspēku piesaistīšanu, lai nodrošinātu augsta līmeņa izglītību farmaceitiem un izstrādātu mācību programmas farmācijas studijām, par kolēģiem izvēloties jau minētos komisijas locekļus E. Svirlovski, Jāni Kupci, Jāni Maizīti un Dāvi Blūmentālu (Kuļiņenko, Mauriņa, Lauze, 2014).
E. Zariņš bija arī LU aptiekas atvēršanas iniciators, kuru viņš vadīja no dibināšanas dienas līdz pat izceļošanai uz Vāciju 1944. gadā (Cīrule, Vilistere, 2023; Kuļiņenko, Mauriņa, Lauze, 2014).

Latvijas Universitātes aptiekas dibināšana
Farmācijas nodaļas darbības sākumā tika ierosināts dibināt aptieku kā studentu prakses vietu. No dibināšanas dienas - 1923. gada 23. februārī līdz pat slēgšanai 1944. gadā, tā atradās Elizabetes ielā 63, Tērbatas ielas stūrī (Cīrule, Vilistere, 2023; Belēvičs, 2000).
21 pastāvēšanas gadu laikā aptiekas un ielu nosaukumi mainījušies vairākas reizes atbilstoši Latvijā valdošajai varai. Aptiekas nosaukumi:

• Latvijas Augstskolas aptieka (1923);
• Latvijas Universitātes aptieka (1924-1940);
• LPSR Universitātes aptieka (1940-1941);
• Universitātes aptieka (1941-1944).

Ielas nosaukumi:

• Elizabetes 63 (1923-1940);
• Krikova 63 (1940);
• V. fon Pletenberga gatve 63 (1941-1944) (Belēvičs, 2000).

Sākumā valdība noraidīja LU aptiekas dibināšanu, jo nebija pārliecība, ka aptieka pati spēs sevi uzturēt. Bet 1922. gadā atvēlēja nepieciešamos līdzekļus aptiekas atvēršanai - Ls 20 000, toties tālākos uzlabojumus - izbūvi un papildināšanu, izdarīja par aptiekas peļņu (Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1, 1939, 386).
Aptieka medikamentus izsniegusi ne tikai LU saimei, bet arī privātpersonām, tādējādi neapgrūtinot LU budžetu un iegūstot līdzekļus sevis uzturēšanai. LU saimei - studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem, bija iespēja medikamentus iegādāties ar 25% atlaidi (Cīrule, Vilistere, 2023; Students, 23, 1923). Līdz 1939. gadam aptieka no savas peļņas valsts kasē bija iemaksājusi Ls 90 000, bet apgrozījums pieaudzis (skaitot izdevumus un ienākumus kopā) līdz Ls 400 000. Juridiski LU aptieka bija valsts uzņēmums, bet faktiski tajā saimniekoja LU Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļa (Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1, 1939, 386). Drīz vien LU aptieka kļuva par vienu no lielākajām aptiekām Rīgā (Cīrule, Vilistere, 2023).
LU Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļa nozīmēja aptiekas pārvaldnieku, ko LU padome apstiprināja uz 3 gadiem. Nemainīgi to vadīja E. Zariņš, bet pārvaldnieki mainījās. Pirmais pārvaldnieks līdz 1924. gadam bija provizors Fricis Dekmeiers, no 1924. gadam līdz 1928. gadam - provizors Aleksandrs Krīgers, un no 1928. gadam līdz slēgšanai - Hugo Freijs, bet viņu slimības dēļ aizstājuši  - 1936. gadā farmācijas kandidāts Jānis Okšis un 1942. gadā farmācijas maģistre Alvīne Lidurts (Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1, 1939, 386; Cīrule, Vilistere, 2023).
LU Ķīmijas fakultātē pagrabstāvā atradās ārstniecības vielu pagatavošanas laboratorija, ko pārvaldīja Praktiskās farmācijas katedra. Tā kalpoja par studentu prakses vietu, kur to vadīja mācībspēki kopā ar aptiekas darbiniekiem. Laboratorijā pagatavotos preparātus realizēja LU aptiekā. Tā kā tajā laikā Latvijas iedzīvotāji bija labi apgādāti ar dažādiem ārstniecības līdzekļiem, LU aptiekā izgatavoja tikai līdzekļus pēc ārstu receptēm individuālai lietošanai (Cīrule, Vilistere, 2023).

Latvijas Universitātes aptiekas priekšmeti
Lai iepazītos ar LU aptiekas priekšmetiem, jāizprot kas ir aptieka un kādi ir tās uzdevumi. Aptieka ir veselības aprūpes iestāde, kuras pamatuzdevums ir apgādāt iedzīvotājus, profilaktiskās un ārstniecības iestādes ar zāļu līdzekļiem, pārsienamo materiālu, slimnieku kopšanas priekšmetiem, sanitārijas un higiēnas precēm. Darbības pamatā ir zāļu gatavošana, iepakošana un pārdošana. Aptieku pienākumi ietver zāļu izgatavošanu un izsniegšanu uz ārstu izrakstītām receptēm, kā arī produktu - bezrecepšu rūpnieciski ražoto zāļu līdzekļu un veselību uzturošu, tirgošanu (Cīrule, Vilistere, 2023).
Latvijā, starpkaru periodā, bija 3 aptieku veidi:

• normālaptiekas (tiesiskas izsniegt ārstniecības, higiēniskos un diētiskos līdzekļus);
• homeopātiskās (izgatavoja un izsniedza ārstnieciskos līdzekļus pēc homeopātiskās farmakopejas priekšrakstiem);
• lauku, slimnīcu un veterinārklīniku aptiekas (Cīrule, Vilistere, 2023).

LU aptieka tika atvērta kā normālaptieka (Belēvičs, 2000).
Aptieku galvenās telpas ir officīna jeb klientu apkalpošanas zāle un asistentu istaba jeb zāļu pagatavošanas telpa (Cīrule, Vilistere, 2023). No LU aptiekas vienīgā zināmā fotogrāfija, uzņemta 1930. gados, saglabājusies tieši ar asistentu istabu, kura glabājas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiālē - Farmācijas muzejā, bet iesieta grāmatā “Latvijas Universitāte ilustrācijās 1919-1929” 37. lpp. Fotogrāfijā redzami LU aptiekas pārvaldnieks H. Freijs un farmācijas maģistrs Artūrs Neilands, kā arī redzamas asistentu istabas svarīgākās mēbeles - asistentu galdi, kuru tuvumā novietotas grozules un skapji medikamentu uzglabāšanai.
Fotogrāfijā tālākajā labajā stūrī pie spoguļa redzami zāļu trauciņi ar signatūrām. Raksta tapšanas laikā, LU Muzejs no Ingūnas Cīrules kā jaunieguvumu saņēma tieši LU aptiekas signatūru. Tās katrai aptiekai bija īpaši sevišķas, izteikti individualitāte parādījās, kad signatūras sāka drukāt. Signatūras tika piestiprinātas pie izsniegtajām zālēm - aizzīmogota zāļu trauciņa, pudeles, paciņas vai aploksnes, uz kuras bija minēts receptes sastāvs, ārsta un slimnieka vārds, datums, zāļu lietošanas instrukcija un cena (Vīksna, 1993, 49).
LU aptieka ne tikai gatavoja zāles, bet arī izgatavoja higiēnas preces un kosmētiku. LU Muzeja krājumā 2022. gadā no Ingūnas Cīrules kā dāvinājums tika pieņemti 4 iepakojumi - dienas un nakts krēma, un zobu pastas. Farmācijas muzeja ekspozīcijā ir redzama ziežu pildāmā ierīce, ko izmantoja LU aptiekā.
Tā kā aptieku pamatuzdevumā viens no apgādes līdzekļiem ir pārsienamais materiāls, LU aptieka arī to nodrošināja. LU Muzeja krājumā ir divu izmēru ķīmiski tīras pārsienamās vates iepakojumi, kuriem saglabājušās uzlīmes, kas izmantotas iepakojumu aizzīmogošanai.
No LU aptiekas saglabājies arī ziepju skaidiņu iepakojums, kurā ievietoja sasmalcināta Dienvidamerikas kvillaja koka (Quillaja saponaria) mizu saukta arī par “ziepju mizu”, tās ūdens novārījumu lieto atklepošanas veicināšanai.

LU aptieka Farmācijas muzejā
Pēc otrreizējas padomju okupācijas 1944. gadā LU aptieka izbeidz savu darbību. Visa aptiekas iekārta, mēbeles un ārstniecības līdzekļi paliek Farmācijas nodaļai kā uzskates līdzekļi, bet 1950. gadā nonāk jaundibinātajā Rīgas Medicīnas institūtā. LU aptiekas iekārtas Zāļu formu tehnoloģijas katedrā kā uzskates līdzekļus mācību procesā izmantoja līdz 1960. gadam, kur tās pamazām nomaina uz jaunām, PSRS standartiem atbilstošām. Vecās iekārtas 60. gados nodod 1957. gadā dibinātajā Medicīnas vēstures muzejā (Cīrule, Vilistere, 2023). Tagad tās ir apskatāmas Farmācijas muzejā.

Cīrule, I. un Vilistere, I. “Latvijas Universitātes aptiekas materiālais mantojums Farmācijas muzejā”. PowerPoint prezentēts 81. Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē, Rīgā, 2023. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/farmacijas_muzejs.pdf

Vīksna, A. 1993. Vecās aptiekas. Rīga: Zinātne.

Kuļiņenko, I., Mauriņa, B., un Lauze, S. (2014). Eduards Zariņš – augstākās farmaceitiskās izglītības pamatlicējs Latvijā XX gadsimta pirmajā pusē. Izgūts: https://www.rsu.lv/zinatniskie-raksti/eduards-zarins-augstakas-farmaceitiskas-izglitibas-pamatlicejs-latvija-xx

Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939 (1939). Rīga: Latvijas Universitāte. 2 sējumi. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31827

Augšāmcelšanās. (21.03.1923). Students, Nr. 23. Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1006113|article:DIVL10|query:Universitātes%20aptieka%20

Latvijas Universitāte ilustrācijās (1929). Rīga: Gulbis. 30-37.lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34940

Belēvičs, G. 2000. Aptiekas gadagrāmata 2000. Rīga: Aptiekāra padoms.