LU konference
Latvijas Universitātes Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas meteorītu kolekcijā aplūkojami paraugi, kas nokrituši dažādās valstīs. Šajā rakstā aplūkosim Itālijā atrasto akmens meteorītu Alfianello (Alfianello). Iepazīties ar visu LU Muzeja meteorītu kolekciju var piesakoties apmeklējumam ŠEIT.
Alfianello ir viens no ievērojamākajiem Itālijā kritušajiem meteorītiem, tas ir lielākais kas šajā valstī atrasts. Tas ir hondrīts, jeb akmens meteorīts, kopējā atrastā masa 228 kilogrami. Meteorīts nokritis 1883. gada 16. februārī 14:30 pēc vietējā laika Ziemeļitālijā, Lombardijas (Lombardia) reģionā, Brešas (Brèsa) pilsētas rajonā, Alfianello (Alfianello) ciema apkārtnē.
Alfianello meteorīta krišanai bija daudz liecinieku, arī kritiena vieta tika ātri atrasta. Jau pēc diviem mēnešiem pasaules presē parādījās publikācija ar izsmeļošu notikuma aprakstu un meteorīta izpētes rezultātiem. Visu procesu pārraudzīja Itālijas meteoroloģiskās asociācijas direktors Frančesko Denza (Francesco Maria Denza), bet darbus uz vietas tika veicis profesors Luidži Bombiči (Luigi Bombicci). Pēc mācītāja Denzas sniegtajām ziņām presei viss noticis sekojoši. Tā gada 16. februārī sākot no 14:30 līdz 14:43 (pēc liecībām no dažādiem avotiem) plašā apkārtnē bijis dzirdams un jūtams skaļš detonācijas troksnis un satricinājums – tas sasniedzis pat Veronu, Mantuju un Parmu. Alfianello rajonā troksnis esot bijis pavisam briesmīgs, jo meteorīts esot eksplodējis tikai dažus simtus metru virs zemes. Esot bijis arī aculiecinieks – kāds zemnieks redzējis pašu trieciena brīdi, kad meteorīts nokritis āboliņa laukā tikai kādu 130 metru attālumā. Tas esot lidojis no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, un kad meteorīts ietriecies zemē, tas radījis tādu satricinājumu, kā zemestrīces laikā. Triecienviļņus izjuta plašā apkārtnē, pēc liecinieku vārdiem - logu rāmji drebēja un telegrāfa vadi svārstījās. Aculiecinieki neko neredzēja lidojam debesīs, jo diena bijusi stipri apmākusies, bet dzirdēja troksni, kā vilcienam ātri braucot pa sliedēm. Lidojuma beigu daļu kritiena liecinieki apraksta šādi – no mākoņiem uz leju drāzās dūmu sliede, izskatījās tā, it kā kūpošs skurstenis kristu no debesīm. [1]
Meteorīts nokrita tikai 270 metru attālumā dienvidrietumu pusē no apdzīvotās vietas Alfianello. Tas ietriecās zemē gandrīz 1 metru dziļi. Pirmie atradumu apskatīja un aptaustīja vietējie zemnieki, kuri, atguvušies no pārbīļa, steidzās pētīt notikuma vietu. Atrakuši platāku bedri, viņi atrada vienu lielu, melnu objektu. Pēc liecinieku vārdiem atradums vēl bija diezgan karsts un stipri oda pēc sēra. Meteorīts bija garens, olveida formas, centrā nedaudz saplacināts; apakšdaļa plata un izliekta, augšējā daļa it kā nocirsta, atgādinot nošķeltu konusu. Virsmu klāja parastā, akmens meteorītiem raksturīgā melnā garoza ar nelielām iedobēm.
Lauka īpašnieks, kurā nokrita meteorīts, sadusmojies par to, ka viņa āboliņu samīdījuši cilvēki, kas bija sanākuši šo brīnumu apskatīt, ņēmis un saskaldījis to. Postījumi tāpēc nemazinājās, bet tie, kas savāca meteorīta gabalus, vēlāk atrada tiem izdevīgus pircējus. [2]
Sākotnēji meteorīta svaru aplēsa uz 250 kilogramiem, vēlāk precizēja ka svars bijis 228 kilogrami. Ir zināms, ka profesors Bombiči aizveda 25 kilogramus meteorīta masas, ko pievienoja plašajai Boloņas Universitātes minerālu kolekcijai, kas vēlāk pārtapa par Mineraloģijas muzeju (Museo di mineralogia Luigi Bombicci). 130 kilogrami meteorīta vielas palika nelaimīgā zemes īpašnieka sinjora Ferāri (M. M. Ferrari) rīcībā. Apmēram 40 kilogrami nonāca pie citiem vietējiem iedzīvotājiem, bet piecu kilogramu paraugs tika aizsūtīts uz Brešas pilsētas augstāko mācību iestādi (Atheneum Brescia). Divus 12 kilogramus smagus gabalus nezināmu iemeslu dēļ iesvieda upē un tie ir zuduši. Pats mācītājs Denza paturēja sev 4 sīkus gabaliņus, kopā apmēram 39 gramus. [1]
Mūsdienās Alfianello pašvaldība ar pasākumiem un publikācijām cenšas saglabāt atmiņu par meteorīta krišanu. 2019. gadā dārzā iepretim rātsnamam tika uzstādīta mākslinieka Stefano Gati (Stefano Gatti) instalācija: metāla stari, kas izplūst no zemē novietota laukakmens. [3]
Alfianello meteorīta ķīmisko sastāvu Boloņas Universitātē noteica profesors Bombiči, konstatējot, ka atradums ir parastais hondrīts, kur bez dzelzs daļiņām tika atrasti dzelzs oksīdi un sāļi. Līdztekus Brešas pilsētas laboratorijā analīzes veica vairāki profesori (Briosi, Ragazzoni, Casali). [1] Pēc vēlāk veiktajiem mērījumiem noskaidrots, ka kosmisko staru iedarbības ilgums uz meteorītu ir apmēram 28 miljoni gadu, tik ilgi šis akmens gabals ir brīvi lidojis kosmosā! [4]
[1] Jeffreys, J. Gwyn. The Alfianello Meteorite. Nature 27, 1883.03.29., 511 lpp.
[2] Flight, Walter. Examination of the Meteorite Which Fell on the 16th February, 1883, at Alfianello, in the District of Verolannova, in the Province of Brescia, Italy. Proceedings of the Royal Society of London, Vol. 35 (1883), 258-260 lpp.
[3] Renica, Francesca. Quella volta che un meteorite di 200 kg è caduto in un campo a Alfianello. [tiešsaiste]. Giornale di Brescia [skatīts 2025. gada 27. janvārī]. Pieejams https://www.giornaledibrescia.it/bassa/quella-volta-che-un-meteorite-di-200-kg-e-caduto-in-un-campo-a-alfianello-d7cagup1
[4] Alfianello meteorite [tiešsaiste]. Mindat.org [skatīts 2025. gada 27. janvārī]. Pieejams https://www.mindat.org/loc-123023.html
