Akadēmiskais centrs
Jau kopš 1986. gada Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskais tornis darbojas kā publiskā observatorija un arī šogad piedāvā zvaigžņotas debess demonstrējumus. Sezona ilgst no oktobra līdz marta beigām. Lielā pieprasījuma dēļ šajā sezonā novērojumi notiek pēc uzaicinājuma SKAIDRĀ LAIKĀ visās darba dienās, izņemot svētku dienas. Saņemt uzaicinājumu var piesakoties uz Astronomiskā torņa apmeklējumu LU Muzeja mājas lapā. Zvaigžņotās debess demonstrējumi sākas no pulksten 19:00.
Ko varēs redzēt 2025. gada zvaigžņotās debess novērojumu sezonā? Gada pirmie mēneši un it īpaši janvāris solās būt īpaši interesanti. Uzreiz pēc Jaungada nosvinēšanas, labvēlīgos laika apstākļos varēsim baudīt Mēness krāterus. Cilvēki nepareizi uzskata, ka uz mūsu planētas dabīgo pavadoni vislabāk skatīties pilnmēness laikā, bet tas nav tiesa. Kaut Mēness atstaro tikai 12% gaismas, ko saņem no Saules, tomēr tās gaismas pietiek, lai ieskatoties teleskopā uz vairākām minūtēm apžilbtu. Tieši daļēji redzams Mēness ir pats piemērotākais laiks novērojumiem un šoreiz tāds būs, jo Mēness fāze sasniegs pirmo ceturtdaļu.
Janvāra sākumā ar savu klātbūtni mūs lutinās Saules sistēmas karstākā planēta Venēra, mums tuvākā planēta Marss, lielākā Saules sistēmas planēta Jupiters, ar pavadoņiem bagātākā planēta Saturns un planēta, kuru reti iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci - Urāns. 16. janvārī Marss atradīsies opozīcijā, kas nozīmē Saule, Zeme un Marss atradīsies uz vienas “līnijas” un attiecīgi sarkanā planēta būs vistuvāk mums. Iespējams, ka arī presē ziņos par gaidāmo planētu parādi. Īstu “planētu šovu” varēs ieraudzīt februāra beidzamajā nedēļā, kad ar neapbruņotu aci varēs ieraudzīt Merkuru, Venēru, Marsu, Jupiteru, Saturnu, bet ar binokļa palīdzību arī Urānu un Neptūnu.
Bez jau minētajiem objektiem, debess demonstrējumu laikā parādīsim interesantus zvaigznājus - Vērsi ar tā spožāko zvaigzni Aldebaranu, zvaigžņu kopu Sietiņu, Oriona zvaigznāju ar gadsimta aktuālāko zvaigzni Betelgeizi, kurai tuvākajos 30 gados ir liela iespēja uzsprāgt un tad mēs visi to varēsim redzēt arī dienas laikā. Tur pat Oriona zvaigznājā ir miglāji, kur dzimst zvaigznes. Demonstrēsim spožo zvaigzni Sīriusu no Liela Suņa zvaigznāja.
Bija paredzēts janvārī ieraudzīt komētu C/2024 S1, bet tai sanāca neveiksmīgs “randiņš” ar Sauli - diemžēl komēta sabruka. Toties ir cerība ieraudzīt komētu C/2024 G3 (ATLAS). Tā solās būt ļoti spoža, bet diemžēl to varēs redzēt uzreiz pēc saulrieta, ziemā tas ir pēc 16:15, piedevām tā būs ļoti tuvu horizontam. Tik agri (16:00) Astronomiskais tornis nestrādā. Tāpēc interesentiem nāksies pašiem meklēt pie debesīm dienvidrietumos Mežāža un Ērgļa zvaigznājus - starp tiem arī atradīsies solītā komēta.
Bet 14. martā būs redzams Mēness aptumsums, kuru sauc arī par “asiņaino Mēnesi”. Zeme nostāsies starp Sauli un Mēnesi, pilnībā aizsedzot mūsu planētas pavadoni. Bet nostāsies tā, ka Zemes atmosfērā notiks Saules gaismas daļas laušana, tā atfiltrēs zilo gaismu un Mēness būs redzams sarkanā krāsā, tāpēc arī tāds nosaukums. Diemžēl Latvijā nevarēsim redzēt pilno fāzi, pie mums būs tikai pusēnas aptumsums. Toties Latvijā pilns Mēness aptumsums būs redzams 7. septembrī. Marta pašās beigās, tieši uz Astronomiskā torņa demonstrējumu sezonas slēgšanu, 29. datuma pusdienlaikā būs redzams Saules daļējais aptumsums, bet ar diezgan mazu fāzi.
Kā redzat, novērojamo objektu netrūks, jācer vien uz labākiem laikapstākļiem, nekā sezonas sākumā.
Latvijas Universitātes Astronomiskais tornis atrodas Raiņa bulvārī 19. Pa centrālajām durvīm ienākot, jāseko norādēm un jādodas augšup pa galvenajām kāpnēm līdz trešajam stāvam, tur labajā pusē būs kāpnes uz pašu astronomisko torni.
Atgādinām, ka novērojumi notiek TIKAI SKAIDRĀ LAIKĀ, (kad ir pilnīgi skaidras debess, vai tikai nedaudz mākoņu, nav stipras dūmakas) no oktobra pirmās nedēļas līdz marta beidzamai nedēļai, no pulksten 19:00 līdz 21:00 (LU ēkas durvis slēdz ap 20:30).
Pieteikties apmeklējumam var ŠEIT, LU Muzeja mājas lapā, vai zvanot pa telefonu 67034033. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās Latvijas Universitātes Astronomiskais tornis nedarbojas.
