Akadēmiskais centrs
Pirms 30 gadiem (1994. gada 27. septembrī) LU Mazajā aulā atklāja LU civiltiesību profesora un Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētāja Konstantīna Čakstes piemiņas plāksni, kas aizsāka viņa piemiņas kopšanu LU kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. LU Muzejs kopš 2020. gada veicis pētniecisko darbu par profesora piemiņas kopšanas aizsākumiem LU, vērtējot piemiņas plāksni (tās formu un saturu) kā vienu no ekskursiju apskates objektiem un piemiņas plāksnes atklāšanas vēstures avotus LU Muzeja krājumā. Šogad, atzīmējot Latvijas Republikas 106. gadskārtu, LU Mazajā aulā 15.11.2024 notika valsts svētkiem veltīts svinīgais pasākums, kurā godināja Latvijas un LU simboliskās vērtības. Līdzās LU heraldiskā ģerboņa atklāšanai un LU Juridiskās fakultātes docenta Jāņa Plepa priekšlasījumam par K. Čaksti, LU Muzejs atklāja izstādi Atceroties Konstantīna Čakstes simbolisko atgriešanos Latvijas Universitātē, balstoties uz pētnieciskā darba rezultātiem un LU Muzeja krājumā pieejamajām fotogrāfijām par profesora atgriešanos Latvijā un LU. Pasākumā piedalījās LU Muzeja, LU vadības, LU fakultāšu, LU Senioru kluba pārstāvji, kā arī studenšu korporāciju Daugaviete, Dzintra un Zinta pārstāves.
Izstādes centrā ir 27.09.1994 notikums, kad LU svinēja savu 75 gadu jubileju. Šis notikums bija LU prof. Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšana LU Mazajā aulā, kur gods plāksnes atklāšanai bija tā laika LU rektoram, profesoram Jurim Zaķim (1936-2017) un K. Čakstes līdzgaitniekam, LCP Ārzemju delegācijas loceklim, K. Čakstes ģimenes, sevišķi LU mecenātes Annas Justīnes Čakstes-Rollins (Dzintra biedres), glābējam, LU ģermānistikas absolventam un nacionālās pretošanās kustības vēsturniekam, Latvijas Zinātņu akadēmijas Dr.hist. honoris cause Leonīdam Siliņam (1916-2005). Atklāšanā piedalījās arī latviešu studentu akadēmiskās vienības Austrums pārstāvji, jo gan K. Čakste, gan L. Siliņš ir Austruma biedri.
K. Čakstes piemiņas sākšanu LU var raksturot ar LU rektora J. Zaķa vārdiem, ko teica LU 75 gadu jubilejas ietvaros, uzsverot Latvijas valsts neatkarības idejas saglabāšanu okupācijas laikā un valstiskuma atjaunošanu: "Mēs esam nokratījuši okupācijas jūgu un atkal jūtamies brīvi... Mēs esam izdzīvojuši un saglabājuši savas vērtības, ja ne fiziska vai materiālā veida, tad vismaz pilnība nekad nezaudētas garīgās vērtības, kuras šodien no jauna materializējam."
Izstāde parāda ne tikai K. Čakstes simbolisko atgriešanos LU, bet arī t.s. svēto trīsvienību starp viņu kā personību, LU kā viņa Alma mater un darbavietu, un Latvijas Republiku kā viņa valsti, kuras pirmais prezidents bija Jānis Čakste, Konstantīna tēvs. Tēvs ieaudzināja dēlam patriotismu un pilsoniskumu, ko arī kopā un parādīja, vadot LCP. Šāda drosme viņam maksāja dzīvību, jo aizgāja bojā vācu nacionālsociālistu Štuthofas koncentrācijas nometnes evakuācijas laikā, nesagaidot Otro pasaules kara beigas.
Izstāde ir apskatāma LU galvenās ēkas garderobes foajē, Raiņa bulvārī 19 līdz 2024. gada 27. decembrim.
