Akadēmiskais centrs
1889. gada 17. janvārī dzimusi Marija Julianna Tauja (dzimusi Tīlmane, uzvārdu latviskojusi 1936. gadā) – viena no pirmajām latviešu sievietēm zinātniecēm, pirmā sieviete – augstskolas pasniedzēja Latvijā, viena no Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības dibinātājām, bioloģe, specializējusies augu fizioloģijā, Latvijas augu fizioloģijas pamatlicēja un ilggadīga Latvijas Universitātes docētāja.
Marija Tīlmane dzimusi Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta Jēģeros zemkopju ģimenē. Ar zelta medaļu absolvējusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju un turpinājusi izglītību Pēterburgas Bestuževa augstākajos sieviešu kursos, kur 1913. gadā ieguvusi universitātes diplomu bioloģijā. Strādājusi Pēterburgas Lauksaimniecības departamenta Lietišķās botānikas biroja Pļavkopības nodaļā, vēlāk Pēterburgas Mežkopības institūtā Botānikas katedrā par asistenti. 1920. gadā atgriezusies Latvijā un uzsākusi darbu Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Augu fizioloģijas un anatomijas katedrā, sākumā par asistenti, no 1944.-1954. gadam – par katedras vadītāju. Gandrīz 40 gadus (1920-1959) lasījusi lekcijas augu fizioloģijā dabaszinātņu, lauksaimniecības un mežkopības studentiem. Padomju laikā atteicās no piedāvātās profesūras un doktora disertācijas noformēšanas, uzskatot, ka tas saistās ar nepatīkamām un pazemojošām procedūrām un pētījuma rezultātu izkropļošanu.
Līdztekus docētāja darbam M.Tauja veica plašu zinātniskās pētniecības darbu. M. Taujas pētījumi ietvēra inovatīvus risinājumus izolētu augu audu un šūnu kultivēšanā un ārstniecības augu fizioloģijā. Pētījumu rezultāti publicēti ārzemju un vietējos zinātniskajos izdevumos un prezentēti starptautiskos kongresos. Strādājusi ar augu audu kultūrām Berlīnē pie prof. Haberlanda. Lielu uzmanību veltījusi studentu izglītībai un zinātniskās valodas attīstībai, regulāri piedaloties Latvijas Terminoloģijas komisijas darbā. M. Tauja aktīvi darbojās Latvijas Bioloģijas biedrībā, Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, Sieviešu darba tiesību biedrībā. Viņa bija biedre arī Vācijas Botāniķu biedrībā un ASV Augu fiziologu biedrībā. Ieraksti M. Taujas dienasgrāmatā liecina, ka viņa pratusi 6 valodas: latviešu, krievu, vācu, angļu, franču un igauņu.
Marija Tauja mirusi 1975. gada 4. jūnijā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos. M. Taujas mantojums ir nozīmīgs devums Latvijas augu fizioloģijas zinātnes un augstākās izglītības attīstībā.
Dzērve, M. Zemgaliete Marija Tauja (Tīlmane). 1994. Latvijas sieviete valsts 75 gados. P. Eglīte (red.). Zvaigzne, Rīga. 143.-159. lpp.