1889. gada 29. janvārī dzimusi Katrīna Zēberga, latviešu mineraloģe. 1908. gadā iestājās Maskavas Augstāko sieviešu kursu dabaszinātņu fakultātes matemātikas nodaļā, vēlāk pārgāja uz dabaszinātņu nodaļu, ko beidza 1915. gadā ar I šķiras diplomu kā speciāliste kristalogrāfijā un mineraloģijā. Viņas diplomdarbu “Analcima analīze” iespieda 1915. gadā Pēterpils Zinātņu akadēmijas rakstos. No 1916. līdz 1918. gadam ieņēma ķīmiķa vietu Viskrievijas zemstu savienības laboratorijā frontē. 1921. gadā tika ievēlēta Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē par jaunāko asistenti Kristalogrāfijas un mineraloģijas katedrā, 1924. gadā - par asistenti, 1927. un 1932. gadā - par vecāko asistenti. 1937. gadā iesniedza Ķīmijas fakultātei habilitācijas darbu “Granīta un gabro attiecības Korsikas iežos” un tanī pašā gadā tik ievēlēta par fakultātes privātdocenti.
No 1938. gada sākuma lasīja kursu “Minerālu optiskā analīze”. 1938. gada vasarā bijusi zinātniskā komandējumā Korsikas salā, kur tika savākts jauns materiāls Korsikas salas iežu īpatnējo attiecību tālākiem pētījumiem. Pēc Otrā pasaules kara LU Ģeoloģijas fakultātes Petrogrāfijas un mineraloģijas katedras vadītāja. Līdz 1958. g. lasīja lekcijas kristalogrāfijā, mineraloģijā un petrogrāfijā Ķīmijas, Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas fakultāšu studentiem.
Katrīna Zēberga - Pētījumi par Rietumkorsikā, Otas miestiņa apkārtnē esošo granīta iežu un seno gabro attiecībām, sevišķi par gabro ieslēgumiem minētajos iežos: Diploma darbs