Akadēmiskais centrs
1934. gada 3. decembrī dzimusi Latvijas Universitātes (LU) emeritētā profesore Dr. habil. paed. Ausma Špona. Uzaugusi Cēsu novadā, kur 1954. gadā ar izcilību pabeigusi Cēsu Skolotāju institūta dabaszinātņu un ģeorgrāfijas fakultāti un aktīvi darbojusies komjaunatnes audzināšanā Cēsu Pionieru nama direktores amatā. Tajā pašā gadā sākusi darbu kā ķīmijas skolotāja Cēsu 3. Pamatskolā. 1955. gadā ievēta par Cēsu rajona Komjaunatnes komitejas otro, vēlāk arī pirmo sekretāri, kas apturēja darbu kā skolotājai. Bet pieredze un degsme par audzināšanu nepazuda - “biju savu izdomu un darba spējas ieguldījusi bērnu un jauniešu lietderīga darba organizēšanā”. Par nopelniem Cēsu novadā 1959. gadā Latvijas komjaunatnes Centrālā komiteja uzaicina A. Šponu strādāt uz Rīgu kā Centrālās komitejas skolu sekretāri, bet 1962. gadā atstādināta no amata pēc sava viedokļa nemainīšanas, ka Latvijā latviešu skolās krievu valoda jāmāca kā obligāts priekšmets un krievu skolās - latviešu valoda.
1962. gadā pēc Latvijas Valsts universitātes (LVU) rektora Valentīna Šteinberga uzaicinājuma uzņemta aspirantūrā. 1966. gadā aiztāv disertāciju “Pionieru kustības rašanās un attīstība Latvijā” iegūstot zinātņu kandidāta grādu pedagoģijā. 1982. gadā Ļeņingradas Hercena v.n. Valsts pedagoģiskajā institūtā aizstāv disertāciju “Skolēnu sabiedriski politiskās aktivitātes audzināšanas teorija un metodika pionieru organizācijas darbībā”, iegūstot doktora grādu pedagoģijā, ko 1992. gadā LU pielīdzināja habilitētā doktora zinātniskajam grādam pedagoģijā.
Kopš 1965. gada strādāja kā pasniedzēja LU. No 1965. līdz 1971. gadam Pedagoģijas un psiholoģijas katedras (PPK) pasniedzēja un vecākā pasniedzēja. Vēlāk 1971. gadā sāka darbu kā PPK doncente. 1983. gadā kolēģu ievēlēta - LVU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītāja. 1996. gadā nodibina LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtu uz PPK bāzes un kļūst par tā direktori. Šajā laikā aktīvi darbojās pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu nozaru habilitācijas un promocijas padomē. 2000. gadā piešķirts LU emeritus profesores goda nosaukums. Pēc institūta reorganizācijas 2004. gadā uz divām atsevišķām nodaļām - Pedagoģijas un psiholoģijas, A. Špona bija vīlusies šāda lēmuma pieņemšanā, bet palika vēl gadu strādāt LU. 2005. gadā devās strādāt uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) kā vadošā pētniece. 73 gadu vecumā, 2007. gadā, kļūst par RPIVA Pedagoģijas zinātniskā institūta direktori un paralēli tam darbojas kā RPIVA Doktora studiju programmas pedagoģijā direktore. Kopumā bijusi zinātniskā vadītāja 66 doktora disertācijām pedagoģijā, kuru autori ir gan Latvijas, gan Vācijas pētnieki. A. Špona 2013. gadā - “Kamēr dzīvošu - tikmēr strādāšu”.
Papildus darbam LU aktīvi piedalījusies pieredzes apmaiņā visā pasaulē, izveidojot starptautiskus kontaktus ar Igaunijas, Lietuvas, Izraēlas, Šveices, Austrijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Spānijas ausgtākajām izglītības iestādēm. Ausmu Šponu kolēģi, dzīvesbiedri un jebkurš, kas saticis raksturotu ar profesinalitāti, uzdrīkstēšanos, pārliecību un izcilību. Šo lieliski iezīmē 1989. gada notikumi pēc viesošanās Ņujorkā, kad A. Špona ar LU profesoriem devusies uz Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības konferenci. Esot Amerikā A. Špona tika pie literatūras par Latvijas vēsturi, ko izdevusi Amerikas Latviešu apvienienība. Šāda literatūra ne tikai nebija pieejama padomju Latvijā, bet arī bija aizliegta. Apzinoties risku A. Špona vēlējās šīs grāmatas atvest uz Latviju un piekrāmēja pusčemodānu ar tām. Ceļš no Ņujorkas uz Rīgu veda caur Maskavu, kur muitā jautāja vai koferos ir grāmatas uz ko A. Špona pārliecinoši atbildēja - “mēs zinām, ka grāmatas nevar vest un mums to nav”. Visa grupa izgāja kontroli neatverot nevienu koferi.
2023. gada 18. novembrī “Par izcilu mūža ieguldījumu pedagoģijas zinātnē un augstākajā izglītībā Latvijā” apbalvota ar Atzinības krustu.
Cēsu centrālā bibliotēka. Novadnieks. Ausma Špona
Pedagoģijas zinātniskais institūts - Vēsture