Akadēmiskais centrs
Šobrīd LU Botāniskajā dārzā, kā arī citviet Rīgā un visā Latvijā mūs iepriecina dažādu krāsu rododendri, ko mums dāvājis selekcionārs, LU profesors Rihards Kondratovičs (1932 – 2017). Un viena no agri ziedošām mūžzaļo rododendru šķirnēm, kas zied maijā ar gaiši violetas krāsas ziediem, nes Voldemāra Zelmeņa vārdu. Viņa 90 gadu jubilejā Rihards un Uldis Kondratoviči jubilāram LU Mazajā aulā pasniedza rododendru pušķi un svinīgi paziņoja par Voldemāra Zelmeņa vārdā nosauktu šķirni. Savukārt 95. jubileja tika atzīmēta LU Pedagoģijas muzejā Anniņmuižā. Latvijas Universitāte joprojām atceras savu docētāju, pedagoģijas zinātnieku Voldemāru Zelmeni: LU Muzeja krājumā glabājas dažādi materiāli un fotogrāfijas par V. Zelmeņa dzīvesdarbību, uz viņa grāmatām atsaucas studenti savos pētnieciskajos darbos, viņa piemiņu glabā daudzi viņa bijušie studenti un darba kolēģi.
Voldemārs Zelmenis (līdz 1940. g. Zadevasers, 15.05.1911 – 21.10.2006) dzimis Ventspils apriņķī, Ugālē. 1931. gadā absolvējis Rīgas Skolotāju institūtu, iegūstot pamatskolas skolotāja tiesības. Skolotāja darba gaitas V. Zelmenim saistās ar Rīgas pilsētas 18. pamatskolu (tagad Rīgas Jāņa Poruka vidusskola), Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolu (tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). Pēc Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātes absolvēšanas 1949. gadā viņš pildījis Rīgas 4. vidusskolas (tagad Rīgas Angļu ģimnāzija) direktora pienākumus.
Kopš 1951. gada Voldemārs Zelmenis strādājis Latvijas Valsts universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā. 1991. gadā viņa darbība novērtēta, piešķirot V. Zelmenim Latvijas Universitātes Goda doktora grādu, bet 1997. gadā – Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukumu. Līdztekus pedagoģiskajam darbam V. Zelmenis pievērsies zinātniskiem pētījumiem, īpaši didaktikā un audzināšanā. Akadēmiskā un zinātniskā darba rezultātā gūtās atziņas viņš publicējis daudzos rakstos un grāmatās: “Pedagoģija ģimenē” (1981), “Īss pedagoģijas kurss” (1991), “Pedagoģijas pamati” (2000) u.c. Ar interesi var lasīt viņa bērnības atmiņu krājumu “Sesku ciema tekātāji” (1992). Savos 90 dzīves gados piedzīvoto V. Zelmenis aprakstījis 2001. gadā publicētajā grāmatā “Zelta caune ozolā. 90 gadu gaitas un atziņas”. Ievērojams ir V. Zelmeņa ieguldījums arī mūzikas jomā. Viņa vadībā koncertiem un Dziesmu svētkiem sagatavoti 8 kori. Viņš dziedājis T. Reitera un H. Medņa vadītajos koros, bijis Rīgas rajona koru virsdiriģents.
Starp daudzajām V. Zelmeņa atziņām, kas nopublicētas arī atsevišķā izdevumā (Rīga, RaKa, 2005) lasām: * Nākotni var paredzēt tikai aptuveni, bet pagātni iespējams izzināt pietiekami pilnīgi. Daudzi gan to aizmet kā novalkātas drēbes, neapjauzdami, ko no tās var mācīties. Tā dažkārt notiek arī ar savas dzimtas pagātni un tautas vēsturi. * Ar pedagoģiskajiem uzskatiem ir tāpat kā ar mūziku, tēlotājmākslu vai modi – ir tradicionālās, klasiskās vērtības, kas saglabājas, un modernās, kas pāriet. Modernais virziens ierodas ar pārākuma apziņu, tad lēnām saplok, atdodams vietu nākamajam. Kaut kas no modernā paliek arī tradicionālajam un pamazām virza uz priekšu tā attīstību. Atlasi nosaka prakse.
Lasīt vairāk: Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940. gada līdz mūsu dienām/red. A. Staris. Rīga: PUSE, 1998, 80. – 86. lpp.; Zelmenis V. Zelta caune ozolā. 90 gadu gaitas un atziņas. Rīga: RaKa, 2001, 223 lpp.