1902. gada 10. septembrī Pēterburgā dzimis Valerians Šmēlings – latviešu matemātiķis, fiziķis un astronoms. Skolas gaitas uzsāka Pēterburgā, vidusskolu beidza Rīgā 1922. gadā, studēja Getingenes universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1922 – 1927), kuru pabeidza ar filozofijas doktora grādu ar darbu “Bereichnung der Energie und Parameter eines Ionengitters vom Korundtyp” (Korundtipa jonu kristāla režģa parametru un enerģijas aprēķini). Pēc atgriešanās Rīgā izrādījās, ka vācu universitātes diploms Latvijā netiek pieņemts, tāpēc V. Šmēlings iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā, ko beidza 1933. gadā, iegūstot matemātikas zinātņu kandidāta grādu. 1935. gadā sāka strādāt par fizikas un matemātikas skolotāju Jaunlatgales ģimnāzijā, kur izveidoja skolēnu astronomijas pulciņu No 1940. līdz 1947. gadam strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas krievu vidusskolā. 1946. gadā V. Šmēlingu uzaicināja strādāt par asistentu Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedrā. V. Šmēlings strādāja arī par Rīgas Medicīnas institūta Fizikas katedras vadītāja vietas izpildītāju līdz 1955. gadam. Viņš organizēja un vadīja Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) novērošanas staciju Rīgā, Latvijas Valsts Universitātes Botāniskajā dārzā. Publicējis vairākus pētījumus par zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu.
Latvijas Valsts Universitātes vecākajam pasniedzējam Valerianam Šmēlingam – 100