Akadēmiskais centrs
1907. gada 20. jūlijā Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā dzimis Staņislavs Vasiļevskis - latviešu izcelsmes amerikāņu astronoms. Staņislavs pabeidza Daugavpils valsts ģimnāziju, 1926. gadā uzsāka astronomijas studijas LU MDF Matemātikas nodaļā un 1932. gadā tās ļoti sekmīgi pabeidza ar matemātikas zinātņu kandidāta grādu. 1929. gadā viņš apprecējās ar LU matemātikas studenti Mariju Elīzu Ručevsku. Jau studiju laikā S. Vasiļevskis sāka strādāt LU AO par subasistentu (1928–1933), pēc tam bija dažādu pakāpju asistents. 1939. gadā izstrādājis habilitācijas darbu „Absolūtās fotogrāfiskās astrometrijas iespējamības” un tika ievēlēts par privātdocentu, pēc tam par docentu (1940–1944). 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, bet 1949. gadā pārcēlies uz ASV, kur strādājis Kalifornijas universitātes Lika observatorijā. Tur bijis asistents (1949–1954), palīgastronoms, ārkārtas astronoms un astronoms (1954–1966), bet no 1966. līdz 1974. gadam – profesors. Kopš 1974. gada S. Vasiļevskis bija emeritētais profesors.
Pētījis zvaigžņu īpatnējās kustības un piederību zvaigžņu kopām. Konstruējis pasaulē pirmo automātisko astronomisko fotoplašu mēriekārtu, izstrādājis jaunu metodi zvaigžņu trigonometrisko paralakšu noteikšanai. Viņa vārdā nosaukts asteroīds Vasiļevskis.
Apglabāts Paloalto, Kalifornijā.