Notikums

1880. gada 23. augustā dzimis vācbaltiešu meteorologs, Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes (LU MDzF) profesors, Getingenes Universitātes profesor emeritus un vācbaltiešu studentu korporācijas Fraternitas Rigensis biedrs Rūdolfs Meijers. Akadēmiskās gaitas sācis 1900. gada septembrī Tērbatas Universitātes (TU) Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē Matemātikas nodaļā pēc tam, kad beidzās obligātais militārais dienests Krievijas impērijas armijā Daugavgrīvas cietoksnī. Matemātikas studiju laikā ieguva pirmo akadēmiskā darba pieredzi TU Meteoroloģijas observatorijā laikposmā no 1902. gada novembra līdz
1906. gada augustam. Akadēmiskā darba laikā viņš pievērsās profesūrai, kas ilga no
1905. gada 1. aprīļa līdz 1906. gada 1. decembrim. Kandidāta grādu matemātikā ieguva 1904. gada septembrī, un pēc profesūras noslēguma viņš atgriezās dzimtajā Rīgā. Atgriežoties Rīgā, viņš sāka strādāt Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) par Fizikas katedras štata asistentu. Tomēr gaitas fizikas zinātnē nesākās ar RPI, bet gan ar Varšavas Universitāti, kur ieguva maģistra grādu fizikālajā ģeogrāfijā 1913. gada maijā. Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) turpināja strādāt RPI, kas bija evakuēts uz Maskavu. Pēc RPI reevakuācijas atgriezies Rīgā, kur turpināja strādāt RPI, ko gan Vācijas impērijas okupācijas vara pārsauca par Baltijas Tehnisko augstskolu (Baltische Technische Hochschule).

Latvijas Neatkarības kara laikā (1918-1920) sāka strādāt latviešu boļševika Pētera Stučkas pasludinātajā Latvijas Augstskolā, kas bija pārsaukta Baltijas Tehniskā augstskola. Viņš izglābās no boļševiku terora, jo bija iekļauts Latvijas Augstskolas mācībspēku sarakstā. Kad Latvijas pagaidu valdība sekmīgi padzina boļševikus no Rīgas un sakāva Baltijas Landesvēru Cēsu kaujās 1919. gada maijā-jūnijā, R. Meijers iesaistījās LU izveides procesā. Latvijas pagaidu valdība
1919. gada 20. novembrī viņu apstiprināja par LU MDzF docentu, kad norisinājās RPI pārveidošana par LU. Pēc gada 1920. gada 28. maijā R. Meijers tika paaugstināts par profesoru. No 1919. gada 20. novembra līdz 1931. gada 1. septembrim R. Meijers pasniedza lekciju kursus meteoroloģijā, atmosfēras dinamikā, klimatoloģijā, sinoptikā, augstākajā matemātikā un eksperimentālajā fizikā vāciski un krieviski, taču paralēli apguva latviešu valodu un no 1931. gada 1. septembra līdz 1939. gada septembrim-oktobrim pasniedza kursus latviski. Viņš strādājis par pasniedzēju ne tikai LU MDzF, bet arī LU Arhitektūras un Ķīmijas fakultātēs. R. Meijera lielais nopelns ir mūsdienu akadēmiskās fizikas zinātnes izveide, sadarbojoties ar Latvijas valsts fizikas zinātnes tēvu Frici Gulbi. Pirms LU fizika RPI bija tikai studiju priekšmets priekš topošajiem arhitektiem, inženieriem, mehāniķiem u.c. tehniskajiem speciālistiem, nevis akadēmiska zinātne kā TU. Darba gaitas LU sāka ar maģistra, nevis doktora grādu, jo Krievijas impērijas sabrukums Pirmā pasaules kara beigās un pašas Krievijas impērijas sarežģītā trīs pakāpju augstākā izglītības sistēma (kandidāta, maģistra un doktora grādi), kā arī latviešu valodas prasības LU doktorantūrā liedza R. Meijeram viegli iegūt doktora grādu. Viņam nācās braukt studēt vāciski doktorantūrā uz Berlīnes Universitāti, kur
1924. gada 14. oktobrī ieguva doktora grādu filozofijā. R. Meijers bijis arī LU Meteoroloģijas institūta direktors no 1920. līdz 1939. gadam.

Ņemot vērā R. Meijera lielās darbaspējas, viņš strādāja arī par eksakto zinātņu mācībspēku vācu privātajā Rīgas Herdera institūtā (RHI) un bija Rīgas Herdera biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks un valdes priekšsēdētājs. Viņš atrada arī laiku vācbaltiešu studentu korporācijā Fraternitas Rigensis, kurā no iestāšanās (1903. gadā) līdz aiziešanai no aktīvās dzīves (1955. gadā) uzņēmās pildīt virkni amatu – audzinātāja (oldermaņa), kasiera, sekretāra, priekšsēdētāja vietnieka (viceseniora) un vecbiedru biedrības (filistru biedrības) priekšsēdētāja, kad Fraternitas Rigensis darbojās Tērbatā (1823-1921), Rīgā (1921-1939) un Getingenē (kopš 1959. gada kā Curonia Goettingensis).

Otrā pasaules kara laikā (1939-1945) vācbaltiešu izceļošanas sakarā tika nometināts Pozenē (mūsdienu Poznaņā, Polijā), kad 1939. gada 28. septembrī nacionālsociālistiskā Vācija kopā ar PSRS bija iznīcinājusi un sadalījusi Polijas valsti savā starpā. Nonācis nacionālsociālistu iekarotajā, anektētajā un inkorporētajā Rietumpolijā, viņš strādāja Pozenes Universitātē no 1940. līdz 1945. gadam par Meteoroloģijas institūta uzraugu un Ģeofizikas institūta direktoru. Kad Sarkanā armija sāka savu ziemas ofensīvu 1945. gada janvārī, R. Meijers aizbēga no Pozenes uz Getingeni nacionālsociālistiskajā Vācijā. Pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropā
R. Meijers palika dzīvot Rietumvācijā (1949-1990) līdz savai nāvei 1966. gada 1. februārī. Viņš neatgriezās dzimtenē, kas bija nonākusi aiz “dzelzs priekškara”, baidoties no padomju represijām un nevēlēšanos dzīvot totalitārismā. Rietumvācijā R. Meijers līdz aiziešanai pensijā turpināja strādāt akadēmisko darbu Frankfurtē pie Mainas un Getingenes universitātēs meteoroloģijas profesora amatā, saņemot Getingenes Universitātes profesor emeritus titulu.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Rūdolfs Meijers – profesors un sabiedriskais darbinieks

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Austrumbaltijas eksperts Karls Reinholds Kupfers

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. 1919. gada Mečislava Centneršvēra veidotais ķīmijas praktikums

ZEM LUPAS. Karla Ādama Bišofa mantojums – ķīmijas laboratorijā Troņmantnieka bulvārī 19

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Vācbaltiešu studentu korporācijas Fraternitas Rigensis krāsu deķeļi

LU Muzeja virtuālā izstāde "Latvia korporantu dzīve"

RŪDOLFS MEIJERS

Rūdolfs Meijers (1880-1966)

Meyer, Rudolf* Hans Wilhelm (1880-1966)

LATVIJAS UNIVERSITĀTES FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTES SĀKUMS

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte