Akadēmiskais centrs
1890. gada 12. februārī Krustpilī dzimis Nikolajs Malta, latviešu biologs, speciālists augu sistemātikā un morfoloģijā, sūnu un ziedaugu floristikā un fitoģeogrāfijā, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza dibinātājs.
N. Malta studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā, bet jau studiju gados arvien vairāk pievērsās botānikai un Latvijas floras pētīšanai. Šajā laikā viņš jau ir vācis sūnas, kas vēlāk kļuva par viņa pētījumu galveno objektu.
No 1919. gada 1. oktobra N. Malta bija Latvijas Augstskolas (tagad – Latvijas Universitāte) lektors Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, ar kuru cieši bija saistīta visa viņa turpmākā dzīve un darbs. Dabaszinātņu nodaļā N. Malta izveidoja Botānikas laboratoriju, kas 1927. gadā pārtapa par Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu.
N. Maltas sūnu pētījumi bija veltīti gan Latvijas sūnu izplatībai un ekoloģijai, gan arī ārzemju sūnu materiālu apstrādei. Rezultātā N. Malta izveidoja lielu sūnu herbāriju kolekciju, kas šobrīd glabājas LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju herbārijā. 1925. gadā N. Malta aizstāvēja doktora disertāciju par sūnu Zygodon ģinti, kuras manuskripts ir pieejams LU Muzejā.
N. Maltas ieguldījums pētniecībā un sabiedriskajā dzīvē ir milzīgs. Publikācijas vien šobrīd ir uzskaitītas 131. Kopā ar Kārli Ābeli un Aleksandru Melderi tika uzrakstīta arī pirmā mācību grāmata latviešu valodā augstskolai “Botānika”.
Par savu ieguldījum prof. N. Malta Latvijas Universitātes 10 gadu jubilejā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.
1938. gadā ar pseidonīmu Jānis Grīvnieks zinātnieks izdeva dzejoļu krājumu "Cik ātri steidzas laiks".
1944. gadā N. Malta ar ģimeni pameta Latviju un gāja bojā zaudē dzīvību angļu uzlidojumā Štolcenavai.
LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās glabājas, ne tikai N. Maltas veidotais sūnu un ziedaugu herbārijs, viņa disertācijas manuskripts, bet arī viņa veikto pētījumu piezīmes, zīmējumi, fotouzņēmumi, daļa publikāciju un zinātnieka bibliotēkas.
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs par Nikolaju Maltu