Akadēmiskais centrs
1863. gada 28. janvārī dzimis latviešu mediķis un LU rektors Mārtiņš Zīle (1927-1930), kurš pirms tam bija LU Medicīnas fakultātes dekāns no 1923. līdz 1927. gadam. Savas akadēmiskās gaitas sācis Tērbatas Universitātē 1883. gadā, iestājoties Medicīnas fakultātē. Tērbatas Universitāti absolvēja 1889. gadā, iegūstot ārsta grādu. Gan studiju, gan pēcstudiju laikā iezvēlējās strādāt ķirurģijas nozarē. 19. gs. otrajā pusē, stiprinoties akadēmiskajiem sakariem starp Vācijas un Krievijas impērijām, M. Zīle stažējās Berlīnes un Leipcigas universitātēs un laboratorijās, tādejādi iegūstot labu zinātnisko bāzi turpmākai karjeras izaugsmei Maskavā.
Darba gaitas LU uzsāka 1923. gadā, kad tika apstiprināta LU 1. Satversme. Paralēli darbam LU Medicīnas fakultātē M. Zīle arī bija sabiedriski aktīvs, iesaistoties Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības darbā, un bija arī biedrības padomes priekšnieks. Viņš slimoja ar hronisku plaušu slimību, kas motivēja viņu iesaistīties šādā sabiedriskā organizācijas darbībā. Ņemot vērā stažēšanās pieredzi Vācijā, 1928. gadā M. Zīle brauca vieslekcijās uz Kēnigsbergas universitāti Vācijā, lai stiprinātu ciešākus Vācijas-Latvijas akadēmiskos sakarus.
LU rektora amata laikā M. Zīle ieguldījis arī LU tradīciju kopšanā. 1928. gada 9. augustā, gatavojoties Latvijas Republikas 10 gadu jubilejai, nosūtīja vēstuli latviešu komponistam Jāzepam Vītolam sacerēt LU himnu. Tā paša gada 19. septembrī tika izlemts LU Arhitektūras fakultātes prof. Eižena Laubes izgatavoto LU Mazās aulas jauno katedru izrotāt ar LU devīzi Scientiae et Patriae.
1941. gada sākumā PSRS okupācijas laikā (1940-1941) M. Zīle ar ģimeni pārceļas dzīvot uz nacionālsociālistisko Vāciju, kur savu mūžu nodzīvo līdz 1945. gada 12. maijam Otrā pasaules kara sakautajā Vācijā.
Latvijas Universitātes rektori
Profesors Dr. med. Mārtiņš Zīle: dzīve un darbs
Latvijas Universitātes rektors Mārtiņš Zīle
NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Mārtiņš Zīle - akadēmiskā darbība Ukrainā