Akadēmiskais centrs
1864. gada 1. maijā dzimis latviešu būvinženieris, LU Inženierzinātņu fakultātes profesors un dekāns, kā arī LU rektors Mārtiņš Bīmanis. Akadēmiskās gaitas sācis Rīgas Politehnikumā, Krievijas impērijā 1883. gadā, iestājoties Inženierzinātņu nodaļā. Pabeidzot studijas, sācis strādāt par inženieri Maskavas pilsētas kanalizācijas nodaļā, kur sākās viņa būvinženiera karjera. Licis pamatus Maskavas kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas sistēmai, kas ir viena no vislielākajām visā Eiropā un pasaulē.
LU izveides procesa laikā 1920. gados, viņš atgriezās no Krievijas atpakaļ jaundibinātajā Latvijas valstī, lai iesaistītos LU izveides procesā. Kļuva par bijušā Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu nodaļas (LU Inženierzinātņu fakultātes) Sanitārās tehnikas katedras vadītāju, kurš arī sastāvēja pirmo LU Padomi. Administratīvajā darbā sāka darboties kā loceklis LU Dekānu un Saimniecības padomēs, līdz 1923. gadā tika ievēlēts par LU prorektoru saimniecības lietās. Pēc tam vairākas reizes vadīja LU Inženierzinātņu fakultāti kā dekāns, un no 1930. līdz 1933. gadam bija LU rektors.
Būdams tehnisko zinātņu speciālists, viņš centās veicināt starpdisciplināru apmaiņu starp humanitārajām (LU jaunajām) un tehniskajām (no RPI pārmantotajām) zinātnēm, lai veicinātu daudzpusīgu skatījumu studentiem uz sabiedrību un dabu.
Inženieris Mārtiņš Bīmanis (1864–1946): biogrāfijas līkloči un nezināmas lappuses