Akadēmiskais centrs
Dr. paed. Ludvigs Grudulis (22.01.1921 – 11.01.2001) savu darba mūžu veltījis Latvijas skolai, izglītības politikai, augstākās izglītības attīstībai, būdams skolotājs, skolas direktors, Izglītības ministrijas darbinieks. Kopš 1973. gada, kad ieguvis zinātnisko grādu, strādājis Latvijas Universitātē. No 1973. līdz 1983. gadam docents L. Grudulis bija Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītājs, pēc tam turpināja akadēmisko un zinātniski pētniecisko darbu šajā katedrā/institūtā. Viņa vadībā no 1988. līdz 1999. gadam disertācijas izstrādājuši un pedagoģijas doktora grādu ieguvuši dažādu Latvijas augstskolu 8 mācībspēki. L. Gruduļa docētajos studiju kursos un pētniecībā akcents likts uz pedagoģijas teorijas un prakses kopsakarībām, skolotāja profesionalitāti, audzināšanas problēmām, pedagoģiskās domas vēsturi. Viņa pēctece katedras/institūta vadībā emeritētā profesore Ausma Špona raksta, ka Ludvigs Grudulis bija humānists visā savā dzīvesdarbībā, īpaši pedagoģiskajā darbībā. Tieši humānisma idejas bija L. Gruduļa kā zinātnieka autoritātes pamats. Profesores atziņai pievienojas arī citi viņa laikabiedri. L. Gruduļa devumu novērtējis LU Senāts, 1994. gadā piešķirot viņam emeritētā docenta goda nosaukumu. Ludviga Gruduļa atdusas vieta – Meža kapi.
Vairāk skatīt:
Fotoalbums Ludvigs Grudulis (1921 – 2001)/LU Muzeja Pedagoģijas kolekcija
Freidenfelds I. Ludvigs Grudulis/Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940. gada līdz mūsu dienām. Rīga: Puse, 1998., 122. - 129. lpp.
Špona A. Skolotāja un pedagoģijas zinātnieka dzīves ceļš – vērtība tautai. Ludvigs Grudulis/Krūze A. (sast., zin. red.)Laikmets un personība 6, Rīga: RaKa, 2005., 296. – 317. lpp.