Dzimis Konstantīns Čakste

1901. gada 26. jūlijā dzimis viens no pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēliem, LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes (TTZF) civiltiesību profesors, latviešu jurists un Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs, kā arī latviešu studentu vienības Austrums biedrs Konstantīns Čakste. Iestājies LU TTZF 1920. gadā 1. oktobrī, kad Latvijas Republika bija izcīnījusi savu neatkarību Latvijas Neatkarības karā (1918-1920). Studējis jurisprudenci fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā līdz 1925. gada 2. aprīlim, kad studijas pabeidza. Pēc LU absolvēšanas brauca studēt uz Parīzes Universitāti (Francijā) no 1932. gada 1. jūlija līdz 1933. gada 1. martam un uz Briseles Universitāti (Beļģijā) no 1936. gada 1. decembra līdz 1937. gada 1. jūlijam, lai papildinātu zināšanas par tiesību zinātni, un 1928. gada 1. jūlijā tika ievēlēts par LU TTZF jaunāko asistentu.

1931. gada 18. septembrī aizstāvēja Doktora habilitācijas darbu par tēmu Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs, kļūstot par LU TTZF civiltiesību katedras privātdocentu. 1934. gada 23. maijā tiek ievēlēts par civiltiesību docentu, pēc gada docents arī tirdzniecības tiesībās. 1936. gada 17. novembrī ievēlēts par vecāko docentu (1938. gadā amata nosaukums nomainīts uz ārkārtas profesoru), lasot lekcijas tirdzniecības un civiltiesībās topošajiem ekonomistiem. K. Čakste iesaistījās arī starptautiskā sadarbībā, kad kļuva par Institut International d’Étude at de Documentation en matiére de Concurrence Commerciale (Starptautiskā komerckonkurences izpētes un dokumentēšanas institūta) locekli. Regulāri publicējies par civiltiesībām un tirdzniecības tiesībām periodiskajos un akadēmiskajos žurnālos, kļūstot par žurnāla Jurists atbildīgo redaktoru no 1938. līdz 1940. gadam.

Otrā pasaules kara laikā (1939-1945) netika pakļauts PSRS represijām laikposmā no 1940. līdz 1941. gadam, jo padomju-vācu kara (1941-1945) sākums 22. jūnijā novērsa K. Čakste izsūtīšanu uz PSRS austrumiem (izsūtīšana bija plānota 1941. gada 29. jūnijā). Viņš turpināja savu akadēmisko darbu, jo padomju okupācijas vara saskaņā ar Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu 1940. gada 1. oktobrī apstiprināja ārkārtas prof. K. Čaksti par Latvijas Valsts Universitātes Ekonomiski-juridiskās fakultātes civiltiesību katedras vadītāju. 1941. gada 8. jūlijā nomainoties PSRS okupācijai ar nacionālsociālistiskās Vācijas okupāciju, K. Čakste iesaistījās nevardarbīgajā pretošanās darbībā, iestājoties LCP 1941. gada decembrī. LCP darbības mērķis bija panākt neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu, balstoties uz 1922. gada 7. novembrī apstiprināto Latvijas Republikas Satversmi. LCP sevi pozicionēja kā atjaunotās Latvijas valsts topošo valdību, kas nacionālsociālistu okupācijas apstākļos uzturēja slepenus sakarus ar Latvijas diplomātisko dienestu trimdā Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV, ziņojot par totalitārā okupācijas režīma noziedzīgo politiku Latvijā – Holokaustu, LU studentu mobilizēšanu Waffen SS un slikto izturēšanos pret mobilizētajiem Latvijas iedz. darba dienestam nacionālsociālistiskajā Vācijā. Tika liktas cerības, ka Latvijas diplomāti trimdā pārliecinās ASV un Lielbritāniju, ka tā nepieļaus savai sabiedrotajai PSRS veikt otrreizējo Baltijas valstu okupāciju pēc uzvaras Otrā pasaules karā. 1943. gada 13. augustā K. Čakste tika ievēlēts par LCP priekšsēdētāju, kurš vadītajā organizācijā bija sapulcējis savus Austruma biedrus, LU mācībspēkus un studentus ar mērķi stiprināt kontinuitāti ar 1931. gada 3.-4. oktobrī ievēlētās Latvijas Republikas 4. Saeimas kā parlamentārās Latvijas Republikas turpinājumu. 1944. gada 17. martā, tuvojoties Sarkanajai armijai, LCP izstrādāja t.s. LCP Memorandu, kas deklarēja Latvijas Republikas faktiskās suverenitātes atjaunošanu un nosodīja PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas totalitāro režīmu politiku Latvijā. Tomēr Sarkanās armijas straujā virzīšanās iekšā Latvijas teritorijā paātrināja nacionālsociālistu represijas pret LCP, un 1944. gada 29. aprīlī Gestapo K. Čaksti arestēja viņa dzimtajās mājās Bulduros, Jūrmalā visas ģimenes klātbūtnē. Tā paša gada septembrī viņu ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā, vēlāk septembrī pārvietoja uz Salaspils nometni un pēc tam evakuēja uz Štuthofas koncentrācijas nometni pie Dancigas (Gdaņskas, mūsdienu Polijā). Sakarā ar Sarkanās armijas uzsākto Vislas-Oderas ofensīvu Austrumu frontē (1945. gada 12. janvāris-2. februāris), 1945. gada 25. janvārī
K. Čakste kopā ar pārējiem politieslodzītajiem evakuēts no Štuhofas, sūtot nāves maršā uz Lauenburgu (nacionālsociālistisko Vāciju). 1945. gada 21.-22. februāra naktī nāves maršā miris no bargā aukstuma un smadzeņu iekaisuma, nesagaidot Otrā pasaules kara beigas Eiropā.

1945. gada 26. novembrī apglabāts Polijas pilsētā Genšā masu kapā ar pārējiem mirušajiem nāves marša politieslodzītajiem, vēlāk 1951. gada decembrī pārbedīts Polijas komunistiskā režīma izveidotajā Kašubska Krēpa Štuthofas Nāves marša upuru kapsētā Polijas ziemeļos.
1989. gada aprīlī bijušais LCP loceklis, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filoloģijas nodaļas ģermanistikas absolvents, Austruma biedrs un trimdas latvietis no Zviedrijas Leonīds Siliņš atklāja K. Čakstes kapavietu, kad veica pētniecisko darbu Štuthofas koncentrācijas nometnes muzejā Polijā. 1990. gada 28. maijā ar Polijas varas iestāžu atļauju L. Siliņš pie K. Čakstes kapavietas atklāja kapakmeni latviešu un poļu valodās. 1994. gada 27. septembrī, gandrīz pusgadsimtu pēc K. Čakstes nāves, LU 75 gadu jubilejas ietvaros LU rektors Juris Zaķis kopā ar Austruma pārstāvjiem LU Mazajā aulā atklāja K. Čakstem veltītu marmora piemiņas plāksni, kas kļuvusi par simbolu LU demokratizācijai pirms un pēc PSRS sabrukuma, sasaistot ar Latvijas valsts dibināšanu 1918. gada 18. novembrī un Latvijas valsts atjaunošanu 1991. gada 24. augustā.

1995. gadā atjaunotajā Latvijas valstī tika nodibināts “Konstantīna Čakstes stipendiju fonds”, lai atbalstītu talantīgus, centīgus un patriotiskus Austruma studējošos biedrus (studentus un doktorantus).

Par godu LU prof. K. Čakstes drosmei un cīņai par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu viņa mazmeita, trimdas latviete no ASV Anna Justīne Čakste-Rollins ir nodibinājusi Konstantīna Čakstes piemiņas stipendiju, lai materiāli atbalstītu talantīgus topošos juristus Latvijas valsts nākotnei, kuri studē LU Juridiskajā fakultātē.

Čakste, Konstantīns (26.07.1901.-21.02.1945.)

Vēsture - Akadēmiskā vienība Austrums

LU profesora Konstantīna Čakstes piemiņas plāksne

ZEM LUPAS. LU profesora Konstantīna Čakstes piemiņas plāksne

ZEM LUPAS. Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanas fotogrāfija     

Ar karstāko sirdi un labāko darbu savai Latvijai - Latvijas Vēstnesis