Dzimis Kārlis Cīrulis

1904. gada 9. martā Tukuma rajona Degolē dzimis Kārlis Cīrulis – pulksteņu meistars un viens no pirmajiem Latvijas radioamatieriem, kā arī speciālists elektronikā. Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Maskavu, kur Kārlis mācījās tirdzniecības skolā. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Kārlis sāka strādāt par mācekli mehāniskajās darbnīcās Tukumā. Saslima ar muskuļu reimatismu un 1924. gadā pārgāja darbā uz pulksteņu remonta darbnīcu turpat Tukumā. Brīvajā laika aizrāvās ar radio, uzkonstruēja savu pirmo radioaparātu. 1934. gadā sāka strādāt par inženieri radiorūpnīcā Rīgā, bet vakaros mācījās Krišjāņa Barona Tautas augstskolas Radiotehnikas nodaļā, kur 1938. gadā ieguva radiotehniķa specialitāti. Rūpnīcā nostrādāja līdz 1947. gadam. Tajā gada ar zemūdeni no Zviedrijas Kurzemes krastā bija izcelts kāds latvietis, ar kuru K. Cīrulis reiz bija ticies. Tā kā K. Cīrulis tobrīd strādāja radiotehnikas uzņēmumā, kas skaitījās slepena nozare, Valsts drošības komitejas aģenti viņus izsekoja un vēlāk apcietināja. Kādu laiku viņš atradās cietumā Maskavā, bet kāds aizbilda par viņu, jo K. Cīrulis bija ļoti prasmīgs meistars. No 1948. gada jūlija līdz 1957. gada augustam K. Cīrulis atradās ieslodzījumā nometnē. Tur strādāja par vecāko inženieri elektroniķi, veica telemehānikas un radiotehnikas darbus, saņēma pat pateicības par labu darbu un divas autorapliecības. Pēc atbrīvošanas atgriezās Rīgā un gadu nostrādāja Latvijas Valsts Universitātes Fizikas institūtā par radiotehniķi. 1958. gada septembrī K. Cīrulis sāka strādāt LVU Laika dienestā par vecāko laborantu un jau drīz parādīja savas dotības radiotehnikā, elektronikā, smalkmehānikā un optikā. Viņš izgatavoja iekārtu pulksteņu rādījumu un radio laika signālu salīdzināšanai ar osciloskopu, un tas 1959. gada maijā kļuva par galveno salīdzināšanas paņēmienu. 1960. gadā K. Cīrulis piedalījās Latvijas pirmā elektroniskā skaitļotāja LM-3 tapšanā, kam izgatavoja lielu, cilindrisku magnētiskās atmiņas veltni, kurā bija iestrādātas punktveida iezīmes. Vēlāk kļuva par vecāko laborantu, tad inženieri un vecāko inženieri. Izgatavojis piecus precīzus un kompaktus kvarca pulksteņus (1961–1969), pasāžinstrumenta fotoelektrisko iekārtu (1962) un mākslīgās zvaigznes iekārtu (1966). 1970. gadā pārgāja citā darbā LVU, bet 1975. gadā devās pensijā.

Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas 100 gadi 100 fotogrāfijās