Akadēmiskais centrs
1904. gada 16. maijā dzimis Jūlijs Eiduks, latviešu ķīmiķis. 1922. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Studiju laikā darbojās Ķīmijas fakultātes studentu biedrībā un studentu korporācijā “Selonija”. 1926. gadā tika ievēlēts par subasistentu silikātu tehnoloģijas, preču zinātnes un elektroķīmisko rūpniecību studiju kursiem. 1930. gadā ļoti sekmīgi beidza Ķīmijas fakultātes pilnu kursu ar inženiera ķīmiķa grādu. Tā paša gada rudenī par sacensības darbu “Devona formācijas māli kā izejviela klinkeru ķieģeļu ražošanai" izpelnījās pirmo godalgu.
1933. gadā tika ievēlēts par jaunāko asistentu. Vasarā strādāja stikla, cementa un ģipša fabrikās. Tā paša gada rudenī devās komandējumā uz 1 gadu uz Vāciju. Komandējuma laikā saņēmis Kristapa Morberga stipendiju. Pēc atgriešanās no komandējuma 1934. gada oktobrī sāka lasīt lekcijas silikātu tehnoloģijā un vadīt attiecīgos praktiskos darbus. 1936. gada 15. janvārī tika apstiprināts par privātdocentu.
Sākot ar 1936. gadu darbojās Zemes bagātību pētīšanas komitejā kā Ģeoloģijas biedrības pārstāvis. Veicis plašus balto smilšu, mālu un ģipšakmens lauztuvju atkritumu iežu pētījumus. Darbojas arī Ģeoloģijas biedrības valdē un bija Latvijas ķīmijas biedrības, Deutsche Keramische Gesellschaft un American Ceramic Society biedrs. 1936. gadā zinātniskā nolūkā apmeklējis Zviedriju un Vāciju, bet 1937. gadā Poliju un Vāciju, kur iepazinies ar dažādām keramikas un javu vielu nozares fabrikām. 1938. gada vasarā piedalījies Vācijas Keramiķu biedrības kongresā un apmeklējis keramikas mašīnu izstādi, kā arī iepazinies ar Šveices keramikas rūpniecību. 1939. gadā apmeklēja Somijas izrakteņu pētīšanas institūtus un lielākās stikla un porcelāna fabrikas.
1937. gada pavasarī tika iecelts par akciju sabiedrības “Ķieģeļnieks” padomes priekšsēdētāju.