Akadēmiskais centrs
1884. gada 2. jūnijā dzimis latviešu ķīmiķis, Ķīmijas fakultātes docents un profesors, dekāns un LU rektors, kā arī Latvijas izglītības ministrs Jūlijs Auškāps. Akadēmiskās gaitas uzsāka 1903. gadā, iestājoties Krievijas imperatora Nikolaja I vārdā nosauktajā Sanktpēterburgas Tehnoloģiju institūtā Ķīmijas nodaļā, kuru absolvēja 1910. gadā, specializējoties sintētisko krāsvielu ķīmijas un tehnoloģijas nozarē. Pēc studijām izstrādāja inovatīvu metodi tekstilšķiedru krāsošanā laikposmā no 1910. līdz 1914. gadam. Sākoties Pirmajam Pasaules karam (1914-1918), J. Auškāpu mobilizēja Krievijas impērijas armijā, un nosūtīja uz Austrumu fronti karot ar Vācijas impērijas armiju. Taču 1915. gada janvārī Vācijas impērija apturēja Krievijas impērijas ofensīvu, nodarot lielus zaudējumus uzbrucējiem. J. Auškāps tika evakuēts no Austrumu frontes uz Sanktpēterburgu, jo tika ievainots frontē. Pēc izveseļošanās no kara ievainojumiem 1915. gada jūnijā, viņš dodas uz Volgas apgabalu tālu no Austrumu frontes strādāt ķīmiskajā kara rūpniecībā. Došanās ne tikai saistīta ar akadēmisko pilnveidi, bet arī ar atrašanos tālāk no Austrumu frontes sakarā ar Vācijas un Austroungārijas impēriju pretuzbrukumu 1915. gada maijā, iebrūkot un okupējot mūsdienu Polijas, Lietuvas, Latvijas, Rietumbaltkrievijas un Rietumukrainas teritorijas.
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara (1918-1920), J. Auškāps atgriežās jaundibinātajā Latvijas valstī 1920. gada septembrī, iesaistoties LU Ķīmijas fakultātes darbībā. 1920. gadu sākumā pasniedz ķīmijas tehnoloģijas kursus topošajiem ķīmiķiem un vada fakultāti kā dekāns, bet 1930. gadā aizstāv doktora disertāciju par tēmu Organisko krāsvielu absorbcijas spektru kvantitatīvas izvērtēšanas mēģinājums, kļūstot par LU ķīmijas profesoru. 1930. gados ievēlēja par LU rektoru, kur rektorēšanas laikā tika atklāta LU Lielā aula (1935) un LU Lielās aulas ērģeles (1937). Latvijas Zinātņu akadēmijas idejas autors, lai veidotu Latvijas zinātnes politiku, pildot Latvijas izglītības ministra pienākumus. Arī J. Auškāpa rektorešanas laikā nodibinājās mūsdienu Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) Jelgavā, atdalot LU Lauksaimniecības fakultāti.
PSRS totalitārā okupācijas režīma upuris – 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz Sibīriju, kur viņu apsūdzēja "kontrrevolucionārā darbībā un bruņota dumpja organizēšanā", nošaujot 1942. gada 3. augustā.
Latvijas Universitātes rektori
Profesors Jūlijs Auškāps: dzīve un darbs
Jūlija Auškāpa studijas, zinātniskā un administratīvā darbība
Profesora J. Auškāpa biogrāfija