1874. gada 13. maijā dzimis latviešu oftalmologs, Latvijas oftalmoloģijas pamatlicējs, LU Medicīnas fakultātes dekāns un profesors, kā arī LU rektors Jānis Ruberts. Akadēmiskās gaitas sācis 1884. gadā, iestājoties Tērbatas Universitātes (TU) Medicīnas fakultātē un pievēršoties oftalmoloģijai. 1899. gadā tika piesaistītas TU Acu klīnikai par asistentu, vēlāk vecāko asistentu līdz 1904. gadam. 1903. gadā J. Ruberts devās uz Ukrainas teritoriju, kur strādāja Kijivas guberņas zemstes Acu slimnīcā, bet 1910. gada 22. augustā ievēlēja par Kijivas Svētā Vladimira universitātes privātdocentu. No 1910. līdz 1922. gadam J. Ruberts pilnveidoja savu akadēmisko karjeru oftalmoloģijas nozarē, ka 1919. gada 7. martā tika ievēlēts par Kijivas Svētā Vladimira universitātes profesoru un tās Acu slimību klīnikas direktoru.
1922. gadā pēc padomju-poļu kara (1919-1921), kas bija izpostījis un sadalījis Ukrainas teritoriju starp Poliju un PSRS, J. Ruberts atgriezās Latvijas teritorijā, kur neatkarību izcīnīja Latvijas valsts. Uzreiz tika ievēlēts par LU Medicīnas fakultātes profesoru un Acu klīnikas direktoru. Bijis arī savas fakultātes dekāns, bet no 1923. gada 1. jūlija līdz 1925. gada 1. jūlijam LU rektors pēc Ernesta Felsberga un Eižena Laubes. Mūsdienās J. Ruberta stiprināto LU optometrijas zinātnes nozari pilnveidojis latviešu fiziķis, LU rektors un LU Fonda priekšsēdētājs Ivars Lācis, veidojot zinātnisko kontinuitāti.
J. Ruberts arī ir latviešu studentu korporācijas Lettonia filistrs (vecbiedrs), kurš 1924. gada jūnijā "iesaldēja" nacionālo spriedzi starp latviešu un vācbaltiešu studentu korporācijām Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā (LU Prezidiju Konventā), panākot 1922. gada oktobrī izstājušo vācbaltiešu studentu korporāciju atgriešanos atpakaļ un atļaujot LU Prezidiju Konventā sēdes noturēt gan latviešu, gan vācu valodās.
Latvijas Universitātes rektori
Profesors Dr. med. Jānis Ruberts : dzīve un darbs
Possibilities to Obtain Higher Education in Germany for Latvian Baltic German Students (1920–1934)