1892. gada 4. martā dzimis Jānis Krustiņsons, latviešu fizikālķīmiķis. 1929. gadā Latvijas Universitātē ieguvis ķīmijas doktora grādu. Līdz 1934. gadam strādāja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē kā vecākais asistents un vadīja praktiskos darbus fizikālās ķīmijas laboratorijā. 1934. gadā uzsāka darbu vecākā asistenta amatā kvantitatīvajā analītiskajā laboratorijā. 1935. gadā tika ievēlēts par privātdocentu Fizikālās ķīmijas katedrā. Kopā ar Mečislavu Centneršvēru sarakstījis pirmo neorganiskās ķīmijas augstskolas kursa mācību grāmatu latviešu valodā. Svarīgāko zinātnisko ieguldījumu Jānis Krustiņsons sniedza sāļu termiskās disociācijas izpētei. Krustiņsons publicējis ap 30 zinātnisku darbu, lielākoties vācu zinātniskajos izdevumos. Vācijā Krustiņsons uzturējās arī zinātnisko komandējumu nolūkos - Berlīnes, Drēzdenes un Minhenes universitātēs. Latvijas Universitātē J. Krustiņsons darbojās līdz pat mūža galam. Bija paredzēts viņu aicināt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas darbā, taču šos nodomus izjauca profesora nāve 1946. gada 1. jūnijā, 54 gadu vecumā.
NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Fizikālās ķīmijas terminologs Jānis Krustiņsons
Gode, H. (04.06.1985.). Nozīmīgs mūža gājums. Darba Balss, 67.