1912. gada 28. aprīlī Rīgā dzimis Jānis Ikaunieks - latviešu astronoms. Mācījās Varakļānu vidusskolā (1928–1932), kuru beidza kā labākais skolnieks, iestājas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1932), kur studēja teorētisko astronomiju un, aizstāvot darbu par tematu „Zvaigžņu kopas”, pabeidz Universitāti 1937. gadā. 1948. gadā viņš pārņēma LZA Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektora vadību un visu savu turpmāko dzīvi veltīja modernas astronomiskas observatorijas celšanai Latvijā. Astronomijas sektors ar 1958. gadu tika pārveidots par LZA Astrofizikas laboratoriju, kas 1967. gadā pārtapa par LZA Radioastrofizikas observatoriju, jeb Baldones observatoriju, kuras dibinātājs un pirmais direktors bija Jānis Ikaunieks.
1951. gadā Ikaunieks Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Šternberga Valsts Astronomijas institūtā aizstāvēja disertāciju "Oglekļa zvaigžņu telpiskais sadalījums un kinemātika", ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta nosaukumu, fizikas un matemātikas zinātņu doktors kopš 1969. gada ar disertāciju par tēmu "Pētījumi par zvaigznēm sarkanajiem milžiem". Latvijas Zinātņu Akadēmijas Astronomijas sektora vadītājs (1948 - 1958), Astrofizikas laboratorijas (1958) un Radioastrofizikas observatorijas (1967) dibinātājs un direktors (1958 - 1969). Pētījumi par oglekļa un sarkano milžu zvaigznēm un par Saules radiostarojumu. “Astronomiskā kalendāra” (1953 - 1969) un “Zvaigžņotās Debess” (1958 - 1969) atbildīgais redaktors. Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas izveides iniciators (1947). Viņa vārdā nosaukts asteroīds 284984 Ikaunieks (2012).
Zinātņu akadēmijas observatorijas dibinātājam Jānim Ikauniekam – 100