Akadēmiskais centrs
1938. gada 21. Martā Saldū dzimis Jānis Balodis - latviešu ģeodēzists un astronoms, satelītu ģeodēzijas speciālists. 1962. gadā viņš pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zemes ierīcības fakultāti un līdz 1966. gadam strādāja par inženieri-ģeodēzistu Republikāniskajā zemes ierīcības projektēšanas institūtā Latgiprozem. 1966. gadā viņš pārgāja darbā uz LVU AO par vecāko laborantu un kļuva par ļoti kompetentu ZMP novērotāju - PSRS ZA Astronomijas padome viņu regulāri sūtīja veikt novērojumus ārvalstu ZMP stacijās – Somālijā (1970), Ēģiptes Arābu Republikā (1971), Franču Gviānā (1972), Indijā (1976), Čadā (1976, 1978), Ekvadorā (1980) un Mozambikā (1983, 1985, 1988). Paralēli novērojumu darbam J. Balodis studēja LVU aspirantūrā un 1975. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu. Strādāja kā LVU Astronomiskās observatorijas līdzstrādnieks (1966 – 1993), Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta direktors (1994 – 2013). Pazīstams ar darbiem ZMP novērošanā un novērojumu matemātiskā apstrādē, izveidojis astronegatīvu apstrādes kompleksu, sadarbībā ar Austrālijas partneriem veica pārvietojamā satelītu lāzerteleskopa ieviešanu. Zvērināts mērnieka kopš 1993. gada. Kopš 1975. gada lasījis lekcijas ģeodēzijas priekšmetos RPI (tagad RTU), sākumā kā stundu pasniedzējs, pēc tam docents, tad asociētais profesors, profesora grupas vadītājs un profesors, vadījis inženieru noslēguma darbus, maģistrantu un doktorantu darbus. J. Balodis bijis Baltijas valstu Ģeodēzijas komisijas prezidents (1989 – 1993), Latvijas Mērnieku biedrības prezidents (1998 – 2002), darbojies Starptautiskajā ģeodēzijas asociācijā un Eiropas Zemes informācijas sistēmu asociācijā, bijis LU Senāta (1998 – 2002) un Zinātnes padomes loceklis, RTU Senāta loceklis (1996 – 1998). Publicējis vairāk nekā 80 zinātniskus darbus. 1992. gadā asteroīdam Nr. 4391 piešķirts nosaukums Balodis.