1911. gada 1. septembrī Krāslavā dzimis Īzaks Rabinovičs - matemātikas pasniedzējs, matemātikas un astronomijas vēstures pētnieks. Īzaks Rabinovičs absolvēja Krāslavas ģimnāziju. 1928. gadā turpināja mācības LU Mehānikas fakultātē, bet 1932. gadā pārgāja uz Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes matemātikas nodaļu. Mācības netika pabeigtas, jo Otrajam Pasaules karam sākoties Rabinovičs tika iesaukts armijā. Viņš dienēja 201. latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā, piedalījās vairākās kaujās, tika ievainots. Pēc atveseļošanās turpinēja dienestu kā rentgena aparātu tehniķis armijas medicīnas daļā. Pēc kara beigām un demobilizācijas atgriezās Rīgā, pabeidza mācības LVU Fizikas un matemātikas fakultātē. Sāka strādāt Ļeņingradas Industriālā institūta neklātienes Rīgas filiāles Augstākās matemātikas katedrā (1946–1957). Ī. Rabinovičs bija Rīgas Politehniskā institūta sagatavošanas kursu pasniedzējs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas līdzstrādnieks (1964–1972), populārzinātniskā gadalaiku izdevuma “Zvaigžņotā Debess” (1966–1972) un “Astronomiskā kalendāra” (1969–1972) redakcijas kolēģiju loceklis, populārzinātnisku rakstu un grāmatu autors. Ī. Rabinovičs bija Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas biedrs, kā arī Latvijas Žurnālistu savienības biedrs un PSRS ZA Astronomijas padomes astronomijas vēstures komisijas loceklis.