Akadēmiskais centrs
1949. gada 11. februārī dzimis latviešu fiziķis-optiķis, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) profesors, LU Fonda priekšsēdētājs, latviešu studentu korporācijas Fraternitas Lettica goda vecbiedrs un LU rektors Ivars Lācis. Akadēmiskās gaitas sācis tā laika Pētera Stučkas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē 1966. gadā, izvēloties studēt fiziku, specializējoties optikā. Studiju laikā 1969. gadā, būdams 3. kursa fizikas students, viņš uzsāka darba gaitas turpat savā Alma Mater Pusvadītāju Fizikas katedrā kā laborants, vēlāk sasniedzot mācību laboratorijas un asistenta amatu. 1971. gadā absolvēja LVU, bet pēc 6 gadiem, 1977. gadā, iestājās turpat fizikas aspirantūrā (doktorantūrā), kuru pabeidza 1980. gadā, iegūstot fizikas zinātņu kandidāta grādu. 1981. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu Синтез и оптические свойства монокристаллических слоев окислов щелочноземельных металлов (Sārmzemju metālu oksīdu vienkristālu slāņu sintēze un optiskās īpašības) Salaspils Fizikas institūtā, bet doktora grādu fizikā ieguva 1991. gadā. Pēc diviem gadiem, 1993. gadā, I. Lācis ieguva habilitēto fizikas doktora grādu.
1989. gadā, brūkot PSRS un komunistiskajai sistēmai Centrāleiropā un Austrumeiropā, I. Lācim kā jaunam zinātniekam radās liela iespēja iepazīties ar zinātnisko darbu “dzelzs priekškara” rietumu pusē, kad aizbrauca iegūt zināšanas, veicot pat zinātnisko darbu, Kaizerlauternas universitātē Rietumvācijā. 1993. gadā, divus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un PSRS sabrukuma, I. Lācis turpināja stažēties Cīrihes universitātē Šveicē, kur pašmācības ceļā iemācījās vācu valodu. Izmantojot ārzemēs iegūtās zināšanas un pieredzi, 1990. gados I. Lācis izveidoja LU Fizikas un matemātikas fakultātē Optometrijas nodaļu, ka pati fakultāte pārtapa par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti. Tajā pašā laikā LU Cietvielu Fizikas institūtā
I. Lācim tika uzticēts vadīt Optisko materiālu laboratoriju, un 1992. gadā savā fakultātē izstrādāja optometrijas bakalaura un maģistra studiju programmas. 1997. gadā I. Lācis kļuva par LU zinātņu prorektoru līdzās LU rektoram Jurim Zaķim un LU studiju prorektoram Jūlijam Krūmiņam, nomainot latviešu biologu, latviešu studentu korporācijas Talavija goda vecbiedru Rihardu Kondratoviču (1932-2017). 2000. gadā I. Lācis tika ievēlēts par LU rektoru, kļūstot par pirmo LU rektoru 21. gs. vēsturē.
Būdams liels zinātnieks un mācībspēks, I. Lācis arī bija sabiedriski aktīvs. Studiju gados aktīvs sportists, kurš apvienoja studijas ar basketbola treniņiem un 1968. gadā izcīnīja Rīgas čempiona titulu. Iesaistījās arī Studentu Celtnieku vienībās, piemēram, Chechako tā laika Kazahijā (Kazahstānā). Pat savā rektorēšanas laikā I. Lācis iesaistījās LU Sporta pasākumos, spēlējot basketbolu. Pēc rektora termiņa beigām viņš turpināja darboties LU, administrējot mecenātismu – uzņēmās vadīt LU Fondu. Viņa LU Fonda vadīšanas laikā mecenāta stipendijas saņēmuši arī LU Muzeja speciālisti – Rūdolfs Rubenis 2021./2022. ak. g. kā vēstures doktorants un Kaspars Markus Molls 2022./2023. ak. g. kā vēstures maģistrants no LU Vēstures un filozofijas fakultātes.
Papildus informācija:
Latvijas Universitātes rektori
Prof. Ivars Lācis: Review of eye movement in reading