Akadēmiskais centrs
1949. gada 1. augustā dzimis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes (LU VFF) vēstures profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiras (ordeņa komandieris) nesējs un latviešu vēsturnieks Inesis Feldmanis. Akadēmiskās gaitas sācis tā laika Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes (Pētera Stučkas LVU) 1967. gadā, kur ieguva vēsturnieka un vēstures skolotāja specialitāti 1979. gadā. Pēc tam 1980. gadā iestājās vēstures aspirantūrā (doktorantūrā) Mihaila Lomanosova Maskavas Valsts universitātē, kur 1984. gadā ieguva vēstures zinātņu kandidāta grādu (doktora grādu). Pēc zinātņu kandidāta grāda iegūšanas strādāja par Pētera Stučkas LVU VFF Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras zinātnisko asistentu un vecāko pasniedzēju, tiekot ievēlēts par profesoru 1995. gadā LU VFF pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no PSRS. 1992. gadā nostrifikācijas procesa rezultātā zinātņu kandidāta grāds tika pielīdzināts doktora grādam, un 1994. gadā saņēma habilitētā vēstures doktora grādu.
Strādājis arī par vēstures skolotāju Rīgas 14. (maiņas) vidusskolā, paralēli studējot no 1972. līdz 1977. gadam. Stažējies Vācijā - Marburgas Herdera institūtā 2001. gadā. Braucis komandējumos uz tā laika Vilhelma Pīka Rostokas Valsts universitāti, Austrumvācijā 1980. gados.
I. Feldmaņa vēstures zinātnes specializācija ir Latvijas un Rietumeiropas vēsture starpkaru periodā un Otrais pasaules karš, sevišķi Molotova-Rībentropa pakts un tā sekas uz visu Eiropu. Pētījis arī vācbaltiešu minoritātes vēsturi starpkaru perioda Latvijā, sevišķi vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas un Igaunijas.
Inesis Feldmanis: Eiropas sadalīšana bija neizbēgama realitāte
Inesis Feldmanis: Vēsture gribot negribot ir politikas kalpone
Valsts prezidenta Vēsturnieku komisiju turpinās vadīt Inesis Feldmanis