Akadēmiskais centrs
1927. gada 21. jūlijā dzimis Ilgars Grosvalds, latviešu ķīmiķis, Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja vadītājs, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas goda biedrs, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks.
Ilgars Grosvalds dzimis ASV, bet ģimene 20. gadu beigās atgriezās Latvijā. Mācības viņš uzsāka Majoru pamatskolā (1934–1939), tad iestājās Jūrmalas Valsts ģimnāzijā (vēlāk nosaukums - Rīgas 21. vidusskola). Pēc vidusskolas 1946. gadā iestājās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Farmācijas tehnoloģijas grupā, no kuras drīz vien pārgāja uz Koksnes ķīmijas, bet vēlāk uz Silikātu tehnoloģijas grupu. Jau studiju laikā viņš sāka strādāt par laborantu Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūta Silikātu tehnoloģijas laboratorijā.
Kad I. Grosvalds ieguva ķīmijas tehnologa kvalifikāciju, viņu 1951. gadā uzaicināja darbā Slokas cementa fabrikā par tehnisko vadītāju. Nākošajā gadā viņš uzsāka studijas Ļeņingradas Industriālā neklātienes institūta Rīgas filiālē (1952–1957). Vakaros viņš pasniedza ķīmiju Slokas strādnieku jaunatnes vidusskolā.
60. gados I. Grosvaldu uzaicina veikt javu pētījumus Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā. Pēc pieciem gadiem viņš aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, par ko 1993. gadā ieguva Latvijas Republikas inženierzinātņu doktora grāds. Rīgas Politehniskā institūta Silikātu tehnoloģijas katedrā viņš strādāja par vecāko inženieri, vecāko zinātnisko līdzstrādnieku un pētnieku. Paralēli zinātniskajam un mācību darbam Rīgas Politehniskajā institūtā (mūsdienās - Rīgas Tehniskā universitāte), 1993. gadā atsāka strādāt Valsts tehnikumā (līdz 2009). Ķīmijas nodaļā I. Grosvalds lasīja lekcijas siltumtehnikā un mehāniskās iekārtās, vadīja ražošanas prakses uzņēmumos un diplomdarbus.
I.Grosvalds kļuva par vadošo speciālistu javu saistvielu ražošanā un pielietošanā Latvijā.
Kopš 1962. gada I. Grosvalds darbojās Latvijas Dabaszinātnieku apvienībā, kuru 1992. gadā nosauca par Latvijas Zinātņu vēstures asociāciju. 1994. gadā viņu izvirzīja par šīs asociācijas sekretāru. 1997. gadā I. Grosvaldam kā pirmajam piešķīra Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas Goda locekļa nosaukumu.
Milzīgs darbs ieguldīts Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja dibināšanā (1975), pilnveidošanā un uzturēšanā. Kopā ar A. Zeltiņu I. Grosvalds izveidoja ekspozīcijas Rīgas Politehnikums, Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļa (1862–1919), Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāte (1919–1958). Ekspozīcija „Latviešu ķīmiķi un tehniskā inteliģence pasaulē tapa sadarbībā ar I. Meirovicu un L. Naķeli. Tika izveidoti stendi par Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtiem, Rīgas Politehnisko institūtu, Latvijas Valsts universitātes dažādām struktūrvienībām. Kopš 2010. gada kopā ar I. Meirovicu un U. Alksni notika regulāra ekspozīciju atjaunošana un pārkārtošana.
1994. gadā par darbu ciklu “Zinātnes un tehnoloģiju attīstība Latvijā un trimdā” I. Grosvalds saņēma Rīgas Tehniskās universitātes apbalvojumu — Paula Valdena prēmiju un medaļu, 2017. gadā apbalvots ar Rīgas Tehniskās universitātes rektora Leonīda Ribicka un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša Atzinības rakstiem, 2019. gada 21. februārī saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu inženierzinātņu, dabaszinātņu un vēstures zinātņu attīstībā Latvijā.
Ilgars Grosvalds devies aizsaulē 2019. gada maijā, apglabāts Jūrmalā, Jaundubultu kapos.