Akadēmiskais centrs
1925. gada 20. aprīlī dzimis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992), Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras (Ordeņa virsnieks) nesējs un vēsturnieks Heinrihs Strods. Savas akadēmiskās vēstures pētnieciskās gaitas uzsāka 1945. gadā, kad iestājās tā laika Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Vēstures un filoloģijas fakultātē. Studijas pabeidza 1950. gadā, iegūstot vēsturnieka un vēstures skolotāja specialitāti, bet pēc gada 1951. gadā iestājās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (Latvijas PSR ZA) vēstures aspirantūrā (mūsdienās vēstures doktorantūrā). Aspirantūrā specializējās arheoloģijā un etnogrāfijā, ka no 1954. līdz 1982. gadam vadīja Latvijas PSR ZA Vēstures institūta Arheoloģijas un etnogrāfijas sektoru kā vecākais pētnieks un vēstures zinātņu kandidāts (mūsdienās vēstures zinātņu doktors). PSRS okupācijas laikā specializēties šajā vēstures un arheoloģijas zinātnes virzienā bija racionālāk, jo, ņemot vērā ideoloģisko cenzūru, grūti bija specializēties jauno un jaunāko laiku vēsturē, kam H. Strods pievērsās tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sevišķi Latvijas nacionālo partizānu darbības pētniecībai.
1989. gadā, būdams vēstures zinātņu doktors, tika ievēlēts par tā laika Pētera Stučkas LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures profesoru, ka vadīja arī PSRS Vēstures katedru. 1988-1991. gada Trešās atmodas laikā zinātnes demokratizācijas un desovjetizācijas nolūkos H. Strods ar saviem kolēģiem likvidēja PSRS Vēstures katedru, sadalot to Latvijas vēstures un Centrāleiropas un Austrumeiropas vēstures katedrās. Atjaunojoties Latvijas valstij, LU H. Strods turpināja strādāt par vēstures profesoru līdz 1998. gadam, kad aizgāja strādāt Latvijas Okupācijas muzejā (LOM) par pētnieku. Aizejot no profesora darba LU, H. Strodam tika piešķirts emeritētais profesora statuss. Viņš LOM strādāja līdz savai aiziešanai aizsaulē 2012. gada 13. aprīlī.
H. Strods bija poliglots, kurš savai dzimtajai latviešu valodai pārvaldīja krievu, vācu, angļu, latīņu un franču valodas. Svešvalodu zināšanas nāca par labu viņa vēstures pētnieciskajam darbam, kas paplašināja viņa vēsturnieka redzesloku ārpus arheoloģijas un etnogrāfijas - Baltijas valstu vēsture, Latvijas lauksaimniecības vēsture, politiskā vēsture, baznīcu vēsture un historiogrāfija.
„Heinrihs Strods bija neapturams. Likās, ka viņš gribēja padarīt visu, ko no viņa prasīja teju 40 gadus aizturētā vēsturnieka misija – beidzot Latvijai un pasaulei darīt pieejamu to, kas tik ilgus gadus bija slēpts un aizliegts: padomju okupācijas varas noziegumus pret Latvijas valsti, tautu un zemi.” Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs.
Papildus:
LU emeritētais profesors, vēsturnieks Heinrihs Strods
Profesora Heinriha Stroda dzīvesgājums
Profesora H. Stroda publikācijas (2006-2012)
Profesors Heinrihs Strods uzrakstījis grāmatu par Sēlijas vēsturi
Konference “LU emeritētais profesors Heinrihs Strods: vēsturnieks un laikmetu maiņas”