LU konference
1921. gada 19. martā Kuldīgas rajona Kabiles ciemā dzimis Gunārs Gulbis.
1955. gadā pabeidzis Latvijas Valsts Pedagoģisko institūtu, iegūstot specialitāti ķīmiķis – biologs. Strādājis par direktoru un ķīmijas skolotāju Baldones vidusskolā, no 1959. līdz 1982. gadam pildījis dekāna, katedras vadītāja, rektora pienākumus Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (DPI). 1977. gadā ierakstīts DPI Goda grāmatā.
1970. gadā aizstāvējis disertāciju, iegūstot pedagoģijas zinātņu kandidāta grādu. 1983. gada februārī viņš nozīmēts par jaunizveidotās Latvijas Valsts universitātes Pedagoģijas fakultātes dekāna vietas izpildītāju ar uzdevumu sagatavot fakultāti tās darbības uzsākšanai, kļūstot par pirmo tās dekānu (1983-1995).
Pirmajos trijos akadēmiskajos gados dekāna Gulbja vadībā fakultāte izaugusi skaitliski un kvalitatīvi, taču 1986. gada 3. maijā dekāns aiziet mūžībā. Kā raksta Gulbja pēctecis dekāna amatā profesors Oskars Zīds:
“Viņa darbu turpina kolēģi, kuri trīs gadu laikā ar Gunāra Gulbja palīdzību izveidoja stabilu, attīstībā ieinteresētu kolektīvu, spējīgu piesaistīt studentus un skolotājus tām idejām, kas ir fakultātes misijas pamatā, - būt Skolotājiem un Audzinātājiem”.
Gunārs Gulbis bija autoritāte ne vien mācībspēkiem, bet arī studentiem, kuri augstu vērtējuši docenta Gulbja nodarbības pedagoģijā, sevišķi didaktikā, atzīmējot to, ka viņš plaši izmantojis jaunākās pedagoģijas zinātnes atziņas.
G. Gulbja atdusas vietu Meža kapos katra akadēmiskā gada sākumā apmeklē pedagoģijas vēsturnieki, bijušie kolēģi un studenti. Dekāna un docētāja laikabiedri ar lielu cieņu un sirsnību atceras viņa personības īpašo starojumu un darbaspējas.
Zīds O. Pirmais dekāns no 1983. līdz 1986. gadam Gunārs Gulbis/LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte zinātnei un izglītībai. Sast. A. Krūze, Ē. Lanka, J. Aizpurs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 24. – 31. lpp.