Akadēmiskais centrs
1831. gada 11. janvārī Lēdurgā dzimis Gothards Švēders Johana dēls - vācbaltu dabas pētnieks un pedagogs. 1850. gadā absolvējis Rīgas 1. apriņķa skolu (tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). 1854. gadā pabeidzis Tērbatas universitāti divās specialitātēs, matemātikā un dabaszinātnēs. Viņa pirmā zinātniskā publikācija „Pasaules ēkas iekārtojums”, 1860 bija par astronomiju. Piecus gadus strādājis kā privātskolotājs. No 1862. gada strādājis par skolotāju savā dzimtajā skolā, kuras nosaukums tolaik bija Rīgas Reālģimnāzija. Viens no viņa skolēniem bija slavenais vācbaltu ķīmiķis Vilhelms Ostvalds. Vēlāk G. Švēders bija tās pašas skolas direktors (1876–1896), kā arī pilsētas Skolu direktorāta vadītājs. 1861. gada augustā viņu uzņēma Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, gadu vēlāk ievēlēja par biedrības sekretāru. No 1872. gada līdz mūža beigām G. Švēders bija biedrības izdevuma „Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga” redaktors. Kaut arī pamatā viņa zinātniskās intereses bija saistītas ar zooloģiju, viņš nezaudēja interesi par astronomiju - G. Švēders publicējis vairāk nekā 500 ziņojumus un referātus astronomijā, meteoroloģijā, fizikā un zooloģijā, aktīvi uzstājies biedrības sapulcēs un līdzdarbojies visās biedrības aktivitātēs. 1873. gadā G. Švēderu iecēla par biedrības viceprezidentu, no 1875. gada līdz 1913. gadam viņš bija biedrības prezidents.
LU Muzeja krājumā glabājas G. Švēdera 1860. gadā sarakstītā grāmata "Die anordnung des weltgebäudes" ar autora komentāriem. Krājumā glabājas arī vairākas grāmatas no G. Švēdera personīgās bibliotēkas, tai skaitā 1854. gadā izdotais Jozefa Litrova zvaigžņu atlants.