Akadēmiskais centrs
1965. gada 11. jūnijā dzimis latviešu diplomāts un vēsturnieks, latviešu studentu korporācijas Fraternitas Cursica biedrs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes (LU VFF) absolvents, LU vēstures zinātņu doktors un Latvijas Okupācijas muzeja publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals. Akadēmiskās gaitas uzsāka tā laika Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes (Pētera Stučkas LVU) VFF 1983. gadā, ko 1990. gadā pabeidza ar izcilību. PSRS norieta laikā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas turpināja vēstures studijas doktorantūrā no 1990. līdz 1994. gadam. Ieguvis doktora grādu vēsturē, G. Apals sertificējies diplomātijā Oksfordas Universitātē, Lielbritānijā, ka kļuva par vēsturnieku-diplomātu.
Vēstures zinātnē specializējies latviešu nacionālisma attīstībā, 19.-20. gs. politiskajos un sociālajos procesos un starptautiskajās attiecībās. Latvijas vēsturi sasaista ar plašāku kontekstu gan Baltijas jūras reģiona, gan Eiropas mērogā, un pēdējā laikā pievērsies vācbaltiešu vēstures izpētei un reabilitācijai Latvijas sabiedrības vēsturiskajā atmiņā. Kritisks pret pārspīlēto Latvijas Centrālās padomes un tās priekšsēdētāja LU prof. Konstantīna Čakstes lomu Latvijas nacionālajā pretošanās kustībā Otrā pasaules kara (1939-1945).
Strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā un Latvijas Republikas Ārlietu dienestā par diplomātu, kurš rezidējis Austrijā, Beļģijā un Īrijā, pārstāvot Latvijas valsts intereses. Bijis LU Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, un pašlaik ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas Eiropas Politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks. Lasījis studiju kursus starptautiskajā diplomātijā Rīgas Stradiņu universitātē un privātajā Biznesa augstskolā Turība.
Gints Apals, vadošais pētnieks
Gints Apals — Rīgas Juridiskā augstskola