1891. gada 19. janvārī dzimis viens no mūsdienu Latvijas fizikas zinātnes pamatlicējiem, Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memoranda parakstītājiem, mūsdienu Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) docents, LU prorektors, savulaik LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes (MDZF) dekāns, Triju Zvaigžņu ordeņu virsnieks un komandieris, latviešu fiziķis Fricis Gulbis.

Savas akadēmiskās gaitas sāka ārpus Baltijas, t.i. Iekškrievijā. 1916. gada 1. jūlijā absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes (SU) Fizikas un matemātikas fakultāti, un līdz 1918. gada septembrim strādāja SU Fizikas institūtā X-staru polarizācijas pētniecībā. Licis pamatus Permas (Urālu) Universitātes Fizikas institūtam, kur bija tās vecākais asistents no 1918. gada septembra līdz 1919. gada martam. Nodibinoties LU 1919. gada 28. septembrī, F. Gulbis atgriezās dzimtenē, kur norisinājās Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) pēc Pirmā pasaules kara (1914-1918). Pirms LU dibināšanas 22. septembrī tika apstiprināts par LU MDZF docentu.

Ņemot vērā viņa lielās darbspējas un lielo akadēmisko un administratīvo pieredzi, tā laika LU Padome (mūsdienu LU Senāts) uzticēja F. Gulbim izveidot un vadīt LU Fizikas institūtu, kā arī LU MDZF. Vēlāk F. Gulbis kļuva par vienu no LU prorektoriem, kura atbildībā bija saimniecisko jautājumu administrēšanā. Akadēmiskais darbs LU priekš fiziķiem bija ļoti smags, jo F. Gulbim bija jāvada fizikas zinātnes izveide, nostiprināšana un attīstība no pašiem pamatiem. LU fiziķiem nebija kontinuitātes ar Krievijas impērijas laika Rīgas Politehnisko institūtu (RPI), jo tur fizika bija tikai studiju priekšmets topošajiem tehniskajiem speciālistiem. Tas bija pretstatā LU ķīmiķiem, kuri pārmantoja RPI laika ķīmijas zinātni, turpinot ķīmijas zinātniskos pētījumus LU. Tomēr, neskatoties uz sarežģīto izaicinājuma laiku, LU fiziķiem ar
F. Gulbi izdevās izveidot fizikas zinātni. Par to F. Gulbis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņu IV šķiru (Ordeņa virsnieks) 1932. gada 14. novembrī un III šķiru (Ordeņa komandieris) 1934. gada 28. septembrī.

Otrā pasaules kara laikā F. Gulbis pieredzēja, kā viņa valsti, kuras izveidošanā un nostiprināšanā pats bija piedalījies, iznīcināja divi totalitāri režīmi (PSRS un nacionālsociālistiskā Vācija). Paralēli darbojoties zinātnē, viņš arī iesaistījās sociālpolitiskajā darbībā, riskējot būt pakļauts represijām. Viņu neskāra padomju represijas, taču viņam draudēja nacionālsociālistu represijas sakarā ar iesaisti LCP darbībā pagrīdē. 1944. gada 17. martā F. Gulbis parakstīja LCP Memorandu, kurā pauda pilsonisku nostāju par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu no okupācijas varām. Tomēr viņš bija spiests bēgt 1944. gada 27. jūlijā no Latvijas uz nacionālsociālistisko Vāciju, lai izvairītos no nacionālsociālistu slepenpolicijas Gestapo arestiem pret LCP locekļiem, kā arī Latvijai draudēja neizbēgama otrreizējā PSRS okupācija.

Otrā pasaules kara beigas Eiropā F. Gulbis sagaidīja Rietumvācijā, ko bija okupējusi ASV, Lielbritānija un Francija. Pēckara jukās latviešu fiziķim izdevās ar latviešu vēsturnieku, LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļas docentu Edgaru Dunsdorfu nodibināt Baltijas Universitāti (BU). F. Gulbis kļuva par BU pirmo prezidentu (rektoru), ka bija gatavs pārcelt BU uz Kanādu vai ASV, kad sākās trimdas latviešu izceļošana no Rietumvācijas uz citām pasaules valstīm (ASV, Kanādu, Austrāliju, Zviedriju, Lielbritāniju, Venecuēlu, Brazīliju, Argentīnu u.c.). Izceļojošie tautieši to neatbalstīja, ka nācās likvidēt BU un emigrēt uz Kanādu. Līdz savai nāvei 1956. gada janvārī F. Gulbis strādāja par fizikas pētnieku Makmāstera Universitātē Hamiltonā, Kanādā.

 

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. LU docenta Friča Gulbja Triju Zvaigžņu ordenis

ZEM LUPAS. Latvijas Universitātes docenta Friča Gulbja Latvijas Centrālās padomes nozīmīte

ZEM LUPAS. Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanas fotogrāfija

ZEM LUPAS. LU profesora Konstantīna Čakstes piemiņas plāksne

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Jāzeps Rancāns un uzsaukums vēlēšanām Eslingenē

LU docenta Friča Gulbja Triju Zvaigžņu ordenis  

Latvijas Universitātes docenta Friča Gulbja Latvijas Centrālās padomes nozīmīte

Rūdolfs Meijers – profesors un sabiedriskais darbinieks

Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanas fotogrāfija

LU profesora Konstantīna Čakstes piemiņas plāksne  

 Profesors Fricis Gulbis - fizikas pamatlicējs Latvijā

Profesors Fricis Gulbis Latvijas Valsts svētkos pirms piecdesmit gadiem

Profesors Fricis Gulbis (19.01.1891-14.01.1956) - latviešu akadēmiskās fizikas pamatlicējs

Vācu okupācijas laiks / Jānis Jansons

Fizikas un matemātikas biedrības darbība / Jānis Jansons  

LATVIJAS UNIVERSITĀTES FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTES SĀKUMS