Akadēmiskais centrs
1938. gadā 8. martā Maskavā dzimis Ernests Grasbergs - Latvijas krievu astronoms, teorētiskās astrofizikas speciālists. Viņa tēvs Kārlis bija latvietis, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta jeb NKVD darbinieks. Māte Olga, krieviete, strādāja PSRS Ārējās tirdzniecības komisariātā. Pats Ernests pēc tautības bija krievs. Kara laikā ģimene evakuējās uz Samarkandu (1941 – 1943), tad atgriezās Maskavā, bet 1945. gadā tēvu norīkoja darbā Rīgā. Er. Grasbergs mācījās Rīgas 23. Vidusskolā, pēc tās iestājās LVU, aizstāvēja diplomdarbu “Lēno elektronu sadursmes ar joniem”. Lai gan LVU Ernests Grasbergs astronomiju nemācījās, viņš aktīvi piedalījās Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas darbā - Starptautiskā ģeofizikas gada programmas ietvaros viņš novēroja sudrabainos mākoņus. Tur iepazinās ar Baldones observatorijas direktoru Jāni Ikaunieku, kurš uzaicināja tikko studijas beigušo Ernestu Grasbergu darbā Latvijas Zinātņu Akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā. Dr. phys. E.Grasbergs ieguvis 1977. gadā par darbu “Daži pārnovu teorijas jautājumi” PSRS Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumus institūtā Maskavā. Ernests Grasbergs bija Latvijas Zinātņu Akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas vadošais pētnieks līdz 1997. gadam. Pētījis fizikālos procesus pārnovās un interpretējis to spožuma izmaiņas, pamatojoties uz skaitliskiem matemātiskiem modeļiem. Piedalījies Haleja komētas novērojumu apstrādē. Ap 30 zinātnisko publikāciju autors.