Akadēmiskais centrs
1905. gada 10. aprīlī Kocēnu pagastā dzimis Eižens Leimanis - latviešu matemātiķis un astronoms, Dr. h. math. (1946), LU mācībspēks (1935 - 1944). 1924. gadā Eižens iestājās LU MDF Matemātikas nodaļā, kur pievērsās diferenciālvienādojumu teorijai un debess mehānikai. 1929. gadā viņš mācības sekmīgi pabeidza ar noslēguma darbu “Hekubas tipa Švarcšilda periodiskie atrisinājumi”, kurš glabājs LU Muzeja krājumā. Pēc 1935. gadā aizstāvētā habilitācijas darba “Plaknes augstāko pakāpju algebriskās līknes ar kārtu p = 0”strādājis TAAMI -lasījis studentiem lekcijas teorētiskajā mehānikā, orbītu teorijā, debess mehānikā, praktiskajā analīzē, tēlojamajā ģeometrijā. Otrā pasaules kara beigās 1944. gada rudenī devās trimdā uz Vāciju, kur ieguva zinātņu doktora grādu Baltijas Universitātē. 1949. gadā pārcēlās uz Kanādu, kļuva Britu Kolumbijas (Vankūverā, Kanādā) universitātes mācībspēks (1949 - 1974), matemātikas profesors (no 1955). Līdztekus darbojās Kanādas Matemātiķu savienības pētnieciskajā insitūtā (1953–1955) un bija Lockheed Missiles & Space Co kosmosa izpētes programmas zinātniskais padomnieks. Bija žurnālu Mathematical Review un Applied Mechanics līdzstrādnieks. Darbi matemātikā, debess mehānikā, Latvijas matemātikas un mehānikas vēsturē. LU goda doktors (1991) un Latvijas Zinātņu Akadēmijas ārzemju loceklis (1991). Miris 1992. gadā Kanādā, bet viņa pelnu urna guldīta dzimtas kapsētā Kocēnu pagastā 1993. gada 26. maijā. Viņa atraitne 1998. gadā uzdāvināja Latvijas Universitātei Eižena Leimaņa grāmatu kolekciju.