1884. gada 27. maijā dzimis pedagogs, botāniķis, dabas aizsardzības aktīvists, viens no sistemātisku fenoloģisko pētījumu Latvijā aizsācējiem Eduards Jansons (avotos un literatūrā bieži – Edvards).
Pēc Pēterburgas guberņas zemstes skolotāju semināra beigšanas E. Jansons uzsāka pedagoga gaitas, ko turpināja arī pēc iestāšanās Latvijas Universitātes Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē 1921. gadā. 1932. gadā, aizstāvot darbu “Mēģinājumi ar augu pašfertilitāti” viņš ieguva dabaszinātņu kandidāta grādu. Kopš 1932. gada jaunais zinātnieks strādāja par subasistentu LU Augu morfoloģijas un sistemātikas katedrā, bet kopš 1936. - par ārštata asistentu. Īpašu uzmanību zinātnieks pievērsa dabas aizsardzībai un fenoloģiskajiem pētījumiem.
E. Jansons ir daudzu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors. Kopš 1927. gada viņš bija Latviešu konversācijas vārdnīcas dabas zinātņu nodaļas vadītājs. LU Muzejā ir pieejami ne tikai E. Jansona publicētie fenoloģiskie novērojumi, bet arī citas pētnieka publikācijas, kā arī pētījumu piezīmes. LU Muzejā glabājas zinātnieka vāktais herbārijs, kas ir iekļauts Herbarium Latvicum kolekcijā.
NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Biologs ar skolotāja aicinājumu Eduards Jansons