Akadēmiskais centrs
1889. gada 19. maijā dzimis Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmais dekāns un profesors, LU Centrālās bibliotēkas pārzinis un LU Goda doktors Edgars Lejnieks.
1907. gadā pabeidz Pētera I reālskolu un 1906. gadā publicē savu pirmo pētījumu matemātikā. 1908. gadā iestājas Maskavas Universitātē Matemātikas fakultātē. 1911. gadā nokārtojot eksāmenus ar ļoti labām sekmēm, iegūst pirmās pakāpes diplomu. Turpat paliek mācīties maģistra līmeņa studijās un 1913. gadā nokārto tīrās matemātikas eksāmenus. Mācoties un dzīvojot Maskavā uzsācis skolotāja gaitas, bijis virsskolotājs, lektors, un docents vairākās mācību iestādēs - Maskavas Glezniecības, tēlniecības un celtniecības mākslas skolā, Maskavas Marijas sieviešu institūtā un Maskavas 3. valsts ģimnāzijā.
1919. gada februārī saņem uzaicinājumu no Izglītības Tautas Komisāra Jāņa Bērziņa-Ziemeļa - ieņemt Latvijas Augstskolas (LA) Matemātikas katedras vadītāja amatu. Uzaicinājumu pieņēmis ar ģimeni atgriezās Latvijā.
1919. gada 11. maijā E. Lejnieku ievēl par LA Organizācijas padomes locekli. LA Organizācijas padome nodibina apakškomisiju ieceļot E. Lejnieku kā vadītāju, tās primārais uzdevums bija nodibināt Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti. 1919. gada 12. septembrī Izglītības Ministrs Kārlis Kaspersons apstiprina E. Lejnieku kā profesoru Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē un 16. septembrī LA Organizācijas komisijas sēdē E. Lejnieku ieceļ par tās pirmo dekānu. Bijis fakultātes dekāns trīs reizes.
Pēc Latvijas Universitātes dibināšanas (1919. gada septembrī) aktualizējās jautājums par bibliotēkas nodibināšanu. 1920. gada 4. martā nodibina Centrālo bibliotēku un fakultāšu jeb nozaru bibliotēkas. Dekānu padome ievēl E. Lejnieku par Centrālās bibliotēkas pārzini uz trim gadiem, un atkārtoti. Papildus Centrālās bibliotēkas pārziņa amatam bija arī Matemātikas semināra bibliotēkas (Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes) vadītājs. E. Lejnieks pildīja pārziņa pienākumus līdz pensijai 1934. gadam.
Centrālās bibliotēkas pārziņa amatā izveidoja bibliotēkas katalogus - Inženierzinātņu, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu, Filoloģijas un filozofijas, Teoloģijas fakultātēs, kā arī papildināja tās krājumu - jau 1925. gadā no sākonējiem 800 sējumiem tas sasniedza 45 948 vienības. To pašu mērķtiecīgi izdarīja savā fakultātē, no 2000 vienībām krājums sasniedza 10 100.
1928. gadā Edgaram Lejniekam piešķir Triju zvaigžņu ordeni (III škira).
1934. gada 23. novembra sēdē vienbalsīgi piešķir matemātikas zinātņu Goda doktora grādu par nopelniem matemātikas katedras un Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes noorganizēšanā un izveidošanā.
Neilgi pēc Goda doktora grāda iegūšanas aiziet pensijā 1. decembrī. 1937. gada 11. februārī dodas aizsaulē. Apglabāts Rīgā, Jāņa (Mārtiņa) kapos, netālu no D. H. Grindeļa atdusas vietas.
Profesors Edgars Lejnieks (1889-1937) - LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmais dekāns
Profesora Edgara Lejnieka (1889–1937) devums LU Bibliotēkas attīstībā