1903. gada 27. decembrī dzimis Auseklis Veģis - latviešu botāniķis, augu fiziologs, LU docents un Augu fizioloģijas katedras vadītājs (1940- 1944), Upsalas Universitātes docents, goda doktors.

A. Veģis piedzima Mazstraupes skolotāja Pētera Veģa ģimenē. Pusaudžu gadus viņš pavadīja Baku, kur emigrācijā atradās Veģu ģimene. Šeit Auseklis mācījās pilsētas reālskolā. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā un Auseklis pabeidz Cēsu Bērzaunes valsts vidusskolu. Pēc skolas beigšanas A. Veģis strādāja par tautskolotāju Māupes vidusskolā līdz 1923. gada rudenī viņš uzsāka mācības Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē Dabaszinātņu nodaļā. Kā specialitāti viņš izvēlējās augu fizioloģiju un 1929. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu, un sāka strādāt par asistentu Augu fizioloģijas katedrā, kur jau iepriekš bija pieņemts par subasistentu.

1938. gadā A. Veģis aizstāvēja habilitācijas darbu un tika ievēlēts par privātdocentu. 1939. gadā viņš ieguva Rokfellera fonda stipendiju un devās papildināties uz Utrechtas universitātē. Karš studijas ārzemēs pārtrauca un A. Veģis atgriezās Latvijas Universitātē, 1940. gadā viņš tika ievēlēts par docentu, viņam uzticēja augu fizioloģijas un attīstības fizioloģijas kursu lasīšanu.

Vācu okupācijas laikā 1944. gada 17. martā A. Veģis bija viens no 188 Latvijas politiskajiem un kultūras darbiniekiem, kas parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Tomēr Veģu ģimenei nācās dzimteni pamest, viņi devās uz Zviedrijai. Tā kā A. Veģa pētījumi bija jau zināmi ārpus Latvijas, viņam 1945. gadā izdevās dabūt zinātniskā līdzstrādnieka vietu Upsalas Universitātē Fizioloģiskās botānikas institūtā, kur varēja turpināt savus zinātniskos pētījumus.

No 1957. līdz aiziešanai pensijā A. Veģis bija docents, kopš 1958. gada A. Veģis bija ārkārtas profesors. Par nopelniem zinātnē 1962. gadā A. Veģi ievēlēja par Upsalas universitātes goda doktoru. Starptautisko nozīmi zinātnē apliecina arī tas, ka Springera apgāds Heidelbergā viņu pieaicināja par līdzstrādnieku lielajai Augu fizioloģijas rokasgrāmatai, kas iznāca 18 sējumos.

A. Veģa centrālā pētījuma tēma kopš studiju gadiem bija augu miera periods dažādās to attīstības stadijās un faktori, kas to ietekmē. Upsalā tapa arī A. Veģa ievērojamākais darbs “Miera periods augstākajiem augiem”, kas publicēts 1964. gadā. Viņš ir viens no modernās augu fizioloģijas teorijas par miera periodu pamatlicējiem.

Arī aizgājis pensijā A. Veģis turpināja zinātnisko darbu. A. Veģis mūžībā aizgāja 1973. gada 5. jūnijā Upsalā, atstājot apjomīgu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju klāsta un diemžēl arī nepabeigtu pētījumu par amariļļu hibrīdiem. A. Veģa studiju gados vāktie herbāriji glabājas LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju herbārijā. Šeit glabājas arī daļa viņa publikāciju.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Auseklis Veģis zinātnei un tēvzemei