Akadēmiskais centrs
A. Mauriņš dzimis Krasnojarskas novada, Manas rajona Zarzubejas latviešu kolonijā. Skolas gaitas viņš sāka Sibīrijā, tur arī mācījās vidusskolā līdz 1942. gadā tika iesaukts Sarkanajā armijā. Tad jaunietim sākās kara gaitas, kas viņu atveda uz Latviju. Šeit 1951. gadā A. Mauriņš pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti, bet 1954. gadā - aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga) Mežtehnikas akadēmijā.
1955. gadā A. Mauriņš uzsāka darbu Salaspils dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Te aizsākās viņa pētījumi par Latvijas dendrofloru. Viņš bija viens no Zinātņu akadēmijas botāniskā dārza organizētājiem un arī tā pirmais direktors līdz 1960. gadā uzsāka darbu LU. Viņš lasīja lekcijas studentiem par evolūcijas teoriju, dendroloģiju, augu introdukciju, bioloģisko prognozēšanu. A. Mauriņa zinātniskais darbs katedrā bija vērsts divos virzienos: Latvijas floras pētījumi un aizsardzības problēmas, otrs - pētījumi augu kvantitatīvajā augu ekoloģijā.
1966. gadā A. Mauriņš aizstāvēja doktora disertāciju, iegūstot doktora zinātnisko grādu par darbu “Eksotiskie koki un to sēklu produkcijas bioloģiskās likumsakarības Latvijas PSR”. Pēc gada viņam piešķīra profesora zinātnisko nosaukumu.
Kaut arī no 1994. gada profesors formāli bija pensijā, viņš bieži bija sastopams Latvijas Universitātē, kur Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem lasīja lekciju kursu “Sociālekonomiskā prognozēšana”. Pensijas gados zinātnieks pasniedza arī kursus privātās Latvijas augstskolās, vadīja ekskursija pa Rīgas parkiem. A. Mauriņš aktīvi iesaistījās diskusijās, kas tika atspoguļotas arī medijos, par Latvijā aktuāliem jautājumiem, jo sevišķi tiem, kas bija saistīti ar ekoloģiju un dabas aizsardzību, futuroloģiju.
Dzīves laikā zinātnieks ir publicējis plašu zinātnisko un populārzinātnisko rakstu klāstu. Viņš ir 7 monogrāfiju, 2 mācību grāmatu, 6 mācību līdzekļu, 8 zinātniski populāru grāmatu, autors vai līdzautors bioloģijā vai zinātniskajā prognozēšanā:, piemēram, “Latvijas koki un krūmi”(1958), “Dendroloģija” (1978, 2006, 2009), “Vīteņaugi” (1979), “Kurp ej, daba” (1979), 700 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors.
A. Mauriņš ir miris 2012. gada 15. februārī, apglabāts Salaspils Vecajos kapos.