Akadēmiskais centrs
1933. gada 2. janvārī dzimis Arturs Balklavs-Grīnhofs – Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) korespondētājloceklis (1994), radioastronoms, zinātnes popularizētājs. Beidzis Latvijas Valsts universitāti (1956), PSRS Zinātņu Akadēmijas Galvenajā astronomiskajā observatorijā Pulkovā ieguvis fizikas matemātikas zinātņu kandidāta grādu (1963), kļūdams par pirmo radioastronomijas speciālistu Baltijā. Pētījumi radiointerferometru teorijā, par Saules radiostarojuma mikrouzliesmojumiem un oglekļa zvaigznēm. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas Baldonē līdzstrādnieks (1958 - 1969), kopš 1969. gada aprīļa tās direktors, profesors. Apvienojot LZA un LU observatorijas, no 1997 - 2005. gadam LU Astronomijas institūta direktors. Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU), Eiropas Astronomijas biedrības (EAS) biedrs. Populārzinātniskā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” atbildīgais redaktors (1969 – 2005). LZA balvas laureāts par nozīmīgu ieguldījumu astronomijas attīstībā un zinātnes popularizēšanā Latvijā, Frīdriha Candera prēmijas laureāts astronomijā. Aktīvi piedalījies 1991. gada janvāra barikāžu nedēļas notikumos, apbalvots ar Barikāžu dalībnieka piemiņas medaļu. Darbojies LZA un Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) ekspertu komisijās. Ap 600 populārzinātnisko un publicistisko rakstu autors. Latvijas Zinātņu akadēmija 2006. gadā nodibinājusi Artura Balklava balvu par izcilu veikumu zinātnes popularizēšanā. 2017. gadā jaunatklātam asteroīdam piešķirts Balklava vārds.