1948. gada 16. janvārī dzimis Anatolijs Solovjovs - Latvijas krievu izcelsmes kosmonauts. Mācījās Rīgas 33. vidusskolā, pēc tam LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, bet pēc 1. kursa pārgāja uz Čerņihivas Ukrainā (toreiz Čerņigovas) Augstāko kara aviācijas skolu. 1976. gadā ieskaitīts kosmonautu vienībā. Pirmo lidojumu kosmosā veica 1988. gadā kā ekipāžas komandieris, viens no ekipāžas locekļiem bja bulgāru kosmonauts Aleksandrs Aleksandrovs. Par šo lidojumu A. Solovjovam piešķirts Bulgārijas Tautas Republikas varoņa nosaukums. Pavisam kopā 5 lidojumi kosmosā – pirmais lidojums ar Sojuz TM-5 1988. gadā (07.06. – 17.06.); otrais lidojums ar Sojuz TM-9 1990. gadā (11.02. – 09.08.); trešais lidojums ar Sojuz TM-15 (27.07.92. –01.02.93); ceturtais lidojums ar ASV kosmoplānu Atlantis STS-71 1995. gadā (27.06. – 11.09); piektais lidojums ar Sojuz TM-26 (05.08.97. –19.02.98). Kopējais kosmosā pavadītais laiks — 651 diena. Izgājis atklātā kosmosā 16 reizes, kopējais laiks 82 stundas 22 minūtes (pasaules rekords). Anatolijs Solovjovs ir viens no pieredzes bagātākajiem kosmonautiem. Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā glabājas Anatolija Solovjova muzejam dāvātie priekšmeti – kosmosā pabijušais Frīdriha Candera fotoattēls un Induļa Zariņa zīmētais Candera portrets – abi ar Solovjova ekipāžas kosmonautu autogrāfiem, kā arī A. Solovjova kosmosā izmantotās lietas - zīmulis, spogulītis, darba plāns.
Anatolijs Solovjovs. Vikipēdija
No rīdziniekiem viņš zvaigznēm bijis vistuvāk
Kosmosā visvairāk bijušais kosmonauts: Dzīvot tikai uz Zemes ir ļoti grūti