Akadēmiskais centrs
1904. gada 20. augustā dzimis Alfrēds Voldemārs Tauriņš, latviešu un kanādiešu ķīmiķis. 1923. gadā iestājies Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. 1926./27. mācību gadā ieguvis otro godalgu par darbu “Jautājums par trīsvērtīgā slāpekļa stereoķīmijas pašreizējo stāvokli" un 1927./28. mācību gadā ieguvis pirmo godalgu par darbu “Organisko radikāļu saistības stipruma noteikšanas metodes". Ķīmijas fakultāti ar inženiera ķīmiķa grādu beidzis 1930. gadā. 1929./30. mācību gadā strādājis par subasistentu organiskajā un analītiskajā ķīmijā, 1930. gadā ievēlēts par Kvalitatīvās analītiskās laboratorijas jaunāko asistentu, bet 1932. gadā par asistentu. 1934. gadā pārgājis uz Sintētiskās laboratorijas asistenta amatu, kur vadīja praktiskos darbus. Par vecāko asistentu ievēlēts 1935. gadā. 1936. gadā iesniedzis doktora disertāciju „Para-oksiazobenzola reakcija ar organomagnija savienojumiem", kuru aizstāvējis 1936. gadā, iegūdams ķīmijas doktora grādu. Par privātdocentu Organiskās ķīmijas katedrā ievēlēts 1939. gadā. 1949. gadā A. Tauriņš izceļoja uz Kanādu un kā “Lady Davis Felow” fonda stipendiāts atsāka akadēmisko darbību Makgila (McGill) Universitātē Monreālā asociētā profesora amatā.
Alfreds Tauriņš Hochfeldas nometnē 1945.20.XI-1946.15.I - Jaunā Gaita nr. 254. Septembris 2008