Akadēmiskais centrs
1897. gada 25. augustā Trikātas draudzē Jaunvāles pagasta “Norveļos” dzimis Aleksandrs Zāmelis, latviešu botāniķis un ģenētiķis.
Savas dabaszinību studijas A. Zāmelis uzsāka Petrogradas Universitātē (tagad - Sanktpēterburga), bet studijas pabeidza un ieguva maģistru grādu jau LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē. Studiju gados viņš jau kļuva par subasistentu LU Botānikas katedrā. LU A. Zāmelis strādāja līdz mūža galam, vien 1941. gadā kļuva par docentu (pēc terminu maiņas - ārkārtas profesors) Jelgavas Lauksaimniecības universitātē (tagad - Latvijas Lauksaimniecības universitāte), bet paliekot par ārštata docentu LU.
Pētniecībā viņš īpašu uzmanību veltīja tādām sistemātiskā ziņā sarežģītām augu ģintīm kā rasaskrēsliņi Alchemilla un silpurenes Pulsatilla. Viņš rakstīja arī par Latvijā reti sastopamu augu sugām un to izplatību, kā arī pētīja augu iedzimtību, visvairāk pievēršoties filadelfiem Philadephus un krustziežiem Cruciferae. 1942. gadā A. Zāmelis ieguva zinātņu doktora grādu, aizstāvot disertāciju “Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā”. Viņš bija vairāku zinātnisko biedrību biedrs.
Aleksandrs Zāmelis bija viens no pirmajiem ģenētiķiem Latvijā. Ģenētika šajā laikā tā bija jauna zinātnes joma un pētnieks ne tikai lasīja lekcijas augstskolās, bet arī centās to popularizēt plašāk sabiedrībā.
1925. gadā A. Zāmelis apprecējās ar Eldu Ūdri (1898 - 1942), viņiem piedzima divi bērni: Rūta Zāmele Grotiņa (1930 - 1964) un Ansis Zāmelis (1937 - 1972). Diemžēl Elda Zāmele mira jau 1942. gadā un jau pēc gada - arī A. Zāmelis. Rūpes par bērniem uzņēmās A. Zāmeļa brālis.
Virtuālā izstāde “Aleksandram Zāmelim 125”
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs - Aleksandrs Zāmelis
Jēkabs Raipulis par Aleksandru Zāmeli
Aleksandrs Zāmelis - Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā (Cruciferae)