Akadēmiskais centrs
1908. gada 19. janvārī dzimis Aleksandrs Melderis - latviešu botāniķis, Latvijas Universitātes privātdocents, Britu muzeja Eiropas herbārija vadītājs. Savā zinātniskajā darbībā viņš ir aprakstījis divas zinātnei jaunas graudzāļu ģintis un pāri par 50 sugu un varietāšu.
A. Melderis ir dzimis Jelgavā, skolotāja ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās, bet 1920. gadā atgriezās Latvijā. 1927. gadā A. Melderis iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un Dabaszinību fakultātē, studiju gados specializējoties sistemātiskajā botānikā. Jau studiju gados viņš tika iesaistīts darbā LU Botāniskajā dārzā. 1936. gadā A. Melderis ieguva zinātņu kandidāta grādu, 1943. gadā habilitējās un kļuva par privātdocentu. Savas darbības posmā Latvijā A. Melderis pētīja Latvijas floristiku (augu izplatību), Lubānas klānu veģetāciju un iedzimtības parādības augstiņos (Centaurium), spulgotnēs (Melandrium) un graudzālēs, sevišķi kviešu un vārpatas krustojumos.
1944. gadā A. Melderis ar ģimeni atstāja Latviju. Sākumā ģimene dzīvoja Zviedrijā un A. Melderis strādāja Upsalas Univeritātē.
1951. gadā A. Melderis saņēma uzaicinājumu no Britu muzeju, kam zinātnieks piekrita. Tur viņam kā vecākajam zinātniskajam līdzstrādniekam tika uzticēta Eiropas un Britu salu herbārija vadīšana. Šeit zinātnieks nostrādāja līdz savai aiziešanai pensijā.
A. Melderis ir uzrakstījis ap 70 zinātnisku publikāciju, kā arī populārzinātniskus rakstus. Vēl dzīvojot un strādājot Latvijā viņš kopā ar Nikolaju Maltu un Kārli Ābeli uzrakstīja mācību grāmatu botānikā. Savas dzīves laikā zinātnieks uzstājās dažādos starptautiskos kongresos.
LU Botānikas un Mikoloģijas kolekcijās glabājas A. Meldera Latvijā veiktie pieraksti un zīmējumi, stikla plašu negatīvi, kur fiksēti ārzemju herbāriji. A. Meldera paša šajā periodā vāktais herbārijs ir iekļauts Herbarium Latvicum.
Elsis. Izcils latviešu zinātnieka darbs