Akadēmiskais centrs
1954. gada 15. jūnijā dzimis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes (LU VFF) vēstures profesors, latviešu vēsturnieks Aivars Stranga. Darba kolēģu un studentu vidē ļoti cienīts un atzīts vēstures mācībspēks, kuram ir lieli nopelni Latvijas vēstures zinātnē – 2019. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (ordeņa komandieris) par nopelniem Latvijas valsts labā.
Akadēmiskās gaitas sācis 1972. gadā, iestājoties tā laika Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes (Pētera Stučkas LVU) VFF. Studijās par savu zinātnisko vadītāju izvēlējās profesoru Albertu Varslavānu, kurš, neskatoties uz viņa marksistisko pārliecību, bija ieinteresēts sadarboties ar A. Strangu. Pats A. Stranga uzskata A. Varslavānu par mācībspēku, kurš godīgi pildīja savu darbu un bija ļoti atsaucīgs, kaut arī viņa lekcijas esot bijušas neinteresantas no pasniegšanas viedokļa. A. Stranga vēstures pētniecībā pievērsās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas darbībai, sevišķi pievēršot uzmanību latviešu rakstniekam Jānim Pliekšānam (Rainim) – vienam no pirmajiem LU goda biedriem. Viņš pētījis arī Latvijas politisko partiju darbību un to ārpolitiskos virzienus starpkaru perioda Latvijas valsts laikā. Vēlāk pievērsās arī Latvijas ebreju vēstures pētniecībai, un viņa ebreju vēstures pētījumus ļoti novērtē Latvijas ebreju kopiena un muzejs “Ebreji Latvijā”.
Par LU vēstures mācībspēku sāka strādāt 1980. gadā (1983. gadā ieguvis habilitēto doktora grādu vēsturē), PSRS norieta laikā un Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1980./1990. gados iesaistījās vēstures zinātnes desovjetizācijas procesā ar mērķi noņemtu padomju komunistisko ideoloģizāciju no vēstures zinātnes. 1990. gados A. Stranga ieguva pretrunīgi vērtētu lomu Latvijas vēstures zinātnē, jo sāka drosmīgi kritizēt Kārļa Ulmaņa autoritārismu un atspēkot K. Ulmaņa slavinošos mītus. Reti kuram vēsturniekam tajā laikā bija drosme to darīt, jo PSRS okupācijas laikā K. Ulmaņa personība bija liela autoritāte daļai Latvijas sabiedrības, respektīvi, K. Ulmaņa autoritārisms nostiprināja latvietības apziņu gan pirms, gan pēc Latvijas valsts bojāejas PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas totalitāro režīmu politikas rezultātā 1940. gados. Pēdējā laikā A. Stranga pievērsies K. Ulmaņa valdības pretrunīgajam vērtējumam par tās lēmumiem 1940. gada vasarā, kad Latvijas liktenis jau bija izlemts – tā ies bojā PSRS okupācijas rezultātā. Tomēr, lai kāds būtu A. Strangas viedoklis par K. Ulmani, viņš ir pelnījis ievērojama un atzīstama vēsturnieka vietu Latvijas vēstures zinātnes nozarē.
Aivars Stranga: Sāpīgākais ir redzēt, kā krieviem 1940. gadā izdevās mūs apvārdot
Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums 1920. gada 11. augustā
Latvija: neatkarības pēdējais cēliens. 1939. gada 23. augusts – 1940. gada 17. jūnijs.
Aivars Stranga: Padomju militāristu skaits Latvijā uz 1940. gada jūniju joprojām nav skaidrs 25
Aivars Stranga: valsts ir tāda, kāda ir tauta
Aivars Stranga, LU vēstures profesors | Brīvības bulvāris
Prof. Aivara Strangas lekcija "Latvijas ebreji Latvijas Neatkarības kara laikā, 1918-1920"
Tiešsaistes diskusija | KUR PAZUDA VALSTS | 15.12.2022. | DAILES TEĀTRIS
Sociāldemokrātija Latvijā starp abiem pasaules kariem. Latvietis un viņa izvēle XX gadsimtā