Akadēmiskais centrs1922. gada 30. aprīlī dibināta pirmā pie LU dibinātā latviešu studentu korporācija Tervetia, kas sākotnēji uzņēmusi LU studējošos Latvijas armijas virsniekus. Pēc Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) izcīnītās Latvijas Republikas neatkarības daži Latvijas armijas virsnieki izlēma pievērsties akadēmiskajam un sabiedriskajam darbam, dibinot latviešu studentu korporāciju, kas saliedētu gan aktīvos, gan demobilizētos (rezerves) virsniekus, kuri izvēlējušies pēc kara beigām akadēmiski izglītoties. Taču sakarā ar Tervetia uzņemšanu LU Prezidiju Konventā 1925. gada 17. martā, notika izmaiņas pašas studentu korporācijas biedru uzņemšanas statūtos. Sākot ar 1926. gadu Tervetia uzņem ne tikai aktīvos un rezerves Latvijas armijas virsniekus, bet arī LU studentus ārpus militārā lauka. Tas tika izdarīts, jo pēc LU izveides 1919.-1923. gados studentu korporāciju saistību princips (studentu korporācija tiek piesaistīta konkrētai universitātei un tās fakultātei) vairs nedarbojās. Saistību princips nedarbojās, jo, izveidojoties LU, notika eksakto, tehnisko un humanitāro zinātņu apvienošana, radot LU kā klasisku augstākās izglītības un zinātnes institūciju, pretstatā tehniskajam RP/RPI (mūsdienās RTU) un eksaktajai un humanitārajai Tērbatas Universitātei (mūsdienās Tartu Universitātei). Arī LU nebija ar militāro nozari saistītas studiju programmas, izņemot LU Inženierzinātņu fakultātes politehniskie kursi Latvijas Kara skolas kadetiem, kādā no fakultātēm, tā kā pati virsniecība studēja nemilitārās specialitātes.
Idejiski studentu korporācijas nosaukums atvasināts no senā Tērvetes pilskalna, kur zemgaļu cilts visilgāk pretojās Vācu ordeņa krustnešu mēģinājumiem ar militāru spēku uzspiest kristietību Livonijas krusta kara laikā (1200-1279). Zemgaļi bija viena no baltu ciltīm, no kuras izveidojusies mūsdienu latviešu tauta. Tērvetiešus iedvesmojis zemgaļu cīņas spars, kas radījis kontinuitāti cīņai par neatkarīgas Latvijas valsts eksistenci Pirmā pasaules karā (1914-1918), Latvijas Neatkarības karā (1918-1920), Otrā pasaules karā (1939-1945) un Aukstā karā (1947-1991), kā arī mūsdienās, aktualizējoties Krievijas Federācijas, tiesiskās PSRS mantinieces, agresīvajai ekspansijai Ukrainā (2014-šodien).
Neskatoties uz Tervetia militārās ideoloģijas lomu studentu korporācijas jēgā, tai arī pastāv formāla sadraudzība ar pie Tartu Universitātes dibināto igauņu studentu korporāciju Ugala (karteļa līgums spēkā kopš 1934. gada 15. decembra) un ar pie Maskavas Universitātes dibināto latviešu studentu korporāciju Fraternitas Lettica (sadraudzības līgums spēkā kopš 1934. gada 23. novembra). Pati Fraternitas Lettica uzņēmusies arī Tervetia tiesiskā aizbildņa (komāna garanta) lomu.
Otrā pasaules kara laikā Tervetia smagi cieta (tās biedri aizgāja bojā padomju represijās un tika mobilizēti Latviešu Waffen SS leģionā), bet izdzīvoja un spēja turpināt savu darbību trimdā (ASV, Kanādā, Austrālijā u.c.) līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai un PSRS sabrukumam 1990. gados. Tervetia savu darbību atjaunoja Latvijā 1989. gada 24. jūnijā pie tā laika Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes (LVU), kurai 1990. gada 19. martā ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu tika atjaunots Latvijas Universitātes vēsturiskais nosaukums. Atjaunošana sakrita ar laiku, kad Centrāleiropā un Austrumeiropā bruka komunistiskās diktatūras. Pilnvērtīga Tervetia darbība tikai sākās pēc 1991. gada 24. augusta, kad Latvijas valsts atjaunoja savu valstisko neatkarību pēc tam, kad, sekojot Krievijas PFSR prezidentam Borisam Jeļcinam, notika nepārtraukta starptautiskā atzīšana no citu valstu puses.
Ievērojami Tervetia biedri:
- Pēteris Radziņš - Latvijas armijas ģenerālis, Latvijas armijas ģenerālštāba priekšnieks un Latvijas Neatkarības kara galvenais stratēģis;
- Atis Skalbergs - publicists un rakstnieks;
- Roberts Dāvids Timmermanis - latviešu leģionārs un latviešu nacionālais partizāns;
- Mārtiņš Gaigals - Latvijas NBS atvaļinātais kapteinis;
- Tālis Juhna – RTU rektors.
studentu korporācija “Tervetia”
Mārtiņa Peniķa dalība Latvijas armijas un LU studentu korporāciju parādē 1931. gada 18. novembrī
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis (1874–1964)
Diplomātija kā karavīra ierocis
Latviešu karavīra stāsts: Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945)