1808. gada 8. septembrī dibināta vācbaltiešu studentu korporācija Curonia pie Tērbatas universitātes, kas ir pirmā vācbaltiešu un Baltijas (Igaunija un Latvija) studentu korporācija. Sākumā pastāvējusi kā Kurzemnieku novadniecība (Kurlander Landmannshaft), kurai bijuši analogas kurzemnieku novadniecības Vācijas teritorijā Jēnā, Leipcigā, Getingenē un Heidelbergā. 1808. gada 8. septembris tiek uzskatīts par dibināšanas datumu, jo Curonia locekļi veiksmīgi izcīnīja rapieru divkauju. 1830. gadā izveidoja ciešu sadraudzību ar Tērbatas universitātes vācbaltiešu studentu korporācijām Estonia, Livoniu un Fraternitas Rigensis, kas pastāvēja līdz 1939. gada 4. novembrim. Lai gan 1920. gada 27. maijā reģistrējusies pie Tartu Universitātes, tā pārcēlās uz Latvijas Universitāti, paralēli izveidojot arī savu filiāli (kopu) pie Jēnas universitātes (Vācijā).
1932. gada 1. jūnijā slēgta kā studentu korporācija saskaņā ar Latvijas Universitātes Padomes lēmumu, kas līdz 1939. gada 4. novembra vācbaltiešu izceļošanai no Latvijas uz nacionālsociālistisko Vāciju (1933-1945) pastāvēja kā LU vācbaltiešu studentu biedrība Curonia. Pēc Otrā pasaules kara 1959. gadā Rietumvācijā (1949-1990) Curonia ar vācbaltiešu studentu korporāciju Fraternitas Rigensis (1823-1939), Fraternitas Baltica (1865-1938), Rubonia (1875-1939) un Gotonia (1922-1939) locekļiem piedalījās Baltijas studentu korporāciju tradīciju turpinātājas-vācbaltiešu studentu korporācijas Curonia Goettingensis dibināšanā, kas turpina eksistēt mūsdienu apvienotajā Vācijā.