1879. gada 9. maijā dibināta poļu studentu korporācija Arkonia, kas līdz Pirmā pasaules kara (1914-1918) sākumam darbojās pie Rīgas Politehnikuma/Rīgas Politehniskā institūta (RP/RPI) Baltijas ģenerālgubernatūrā, Krievijas impērijā (1721-1917) mūsdienu Latvijas valsts teritorijā. Studentu korporācija dibinājusies ārpus mūsdienu Polijas valsts teritorijas, jo 19. gs. Krievijas impērijas vara slēdza Varšavas Universitāti, uzspiežot pārkrievošanu un apspiežot 1863. gada Novembra poļu nacionālo sacelšanos pret Krievijas impēriju. Poļu studentus uzrunāja Baltijas guberņu augstais izglītotības līmenis un plašā, vācu dibinātā RP autonomija, kas bija nostiprināta pēc vācu akadēmiskajām tradīcijām. Poļu studentiem studijas vāciskajā vidē šķita saistošas, nekā krieviskajā vidē, kur tās uzspieda politisku apsvērumu dēļ. Arkonia bija konservatīva, jo tā uzņēma poļu aristokrātu atvases pretstatā poļu studentu korporācijai Welecja, kas kā liberāla uzņēma poļu pilsonisko inteliģenci. Tomēr Baltijā dibināto poļu studentu korporāciju kopīgais mērķis bija stiprināt poļu nacionālo identitāti poļu studentos, kuri studēja Rīgas RP/RPI (Arkonia un Welecja) un Tērbatas Universitātē (Polonia) ārpus mūsdienu Polijas valsts teritorijas. Nacionālais jautājums aktualizējās pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795) sadalīšanas starp Krievijas, Prūsijas un Austrijas impērijām 18. gs. otrajā pusē. Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Arkonia ar RPI evakuējās uz Maskavu, bet pēc kara beigām un sekojošo 2. Polijas Republikas proklamēšanu 1918. gada 11. novembrī pārcēlās uz jauno Polijas valsti, piereģistrējoties pie Varšavas Tehniskās universitātes. Tomēr Arkonia saglabāja savas vēsturiskās saites ar Latviju, noslēdzot karteļlīgumu ar latviešu studentu korporāciju Talavija. Karteļattiecības starp Arkonia un Talavija vēl ir spēkā šodien. Kad 1926. gada maijā notika Polijas armijas maršala Juzefa Pilsudska apvērsums, Arkonia aizstāvēja Polijas valsts parlamentāro iekārto, nostājoties opozīcijā J. Pilsudskim. Daži tās biedri iesaistījās Varšavas ielu kaujās, kur daži arī krita. Tomēr pašas studentu korporācijas darbība netika aizliegta laikā, kad pastāvēja autoritārs jeb t.s. sanācijas (“atveseļošanās”) režīms (1926-1939). Otrā pasaules kara laikā (1939-1945) Arkonia pārtrauca savu darbību, iesaistot visus biedrus valsts aizsardzībā. Daudzi krita padomju vai nacionālsociālistu gustā, kur aizgāja bojā. Citi karoja ārpus savas valsts teritorijas Lielbritānijas bruņoto spēku sastāvā pret nacionālsociālistisko Vāciju, taču pēc kara bija spiesti palikt trimdā, izglābjoties no komunistu represījām Polijā, kas bija kļuvusi par PSRS satelītvalsti. Londonā izveidojās lielākā Arkonia kopa, kas koordinēja kontaktus ar saviem biedriem citur pasaulē. Pēc komunistiskā režīma nomaiņas uz parlamentāro demokrātiju, 1990. gados Arkonia atjaunoja legālu darbību Polijā, kur turpinās vēl šodien.
Saistītie raksti:
Poļu studentu korporācijas Welecja piemiņas plāksne
Polijas-Latvijas diplomātisko attiecību Simtgades medaļa
Universitas (113/2020), 23.-28. lpp.
Universitas (114/2021), 26.-30. lpp.
Universitas (115/2021), 35.-39. lpp.
Papildus informācija: